| Linezera apkārtnes piedzīvojumi |
[Jan. 16th, 2013|12:03 pm] |
Šorīt beidzot kāda laba ziņa.
Nav man B hepatīta un nekad nav bijis.
Jeee!
Slava Alāham, Jahvem, SCibai un tamlīdzīgām parādībām!
Iedzeriet no priekiem manā vietā lūdzu! |
|
|
| |
[Jan. 14th, 2013|12:54 pm] |
Muzīk es parasti nepiekasos, bet šitas mani drausmīgi kaitina.
"Vienalga ko domā citi, ko viņi dara
Jo tas nav no svara
Dari kā es"
Vai es vienīgā neredzu loģiku un konsekvenci?
Nav tā kā drusku pretruna? |
|
|
| |
[Jan. 11th, 2013|12:05 pm] |
Knīpai adenoīdi esot jāgriež laukā, jo tur viss sapampis un aizspiedis dzirdes kanālu. Knopka puskurla.
Pēc zāļu pilināšanas gan jau aties, bet kaut kāds riskas jau paliek, ka atkārtosies.
Bet ko darīt, nezinu - griezt, negriezt?
Manai māsai grieza. Ja neskaita morālo traumu, tad nekas īpašs viņas dzīvē nemainījās. |
|
|
| |
[Jan. 10th, 2013|10:07 am] |
Nu, labi, pastāstīšu ar, kā mēs rakstām mājasdarbus.
Es cenšos nekliegt un rupji nerunāt, bet vīrs staigā garām un nosaka, ka man gan esot pacietība...
Nē, nu matemātika jau vēl neko - to viņš pats.
Bet latviešu valoda - oi... Kā man japāņu vai ķīnīzeru valoda.
Grāmatā mazs stāstiņš par to, kā Margarēta iet pirmajā klasē, lasa ābeci, rāda to Līzbetei un mammai, un pati par to ir drausmīgi lepna.
Sīkajam jāizlasa un jāatbild darba burtnīcā uz trijiem jautājumiem.
1) Kāda grāmata ir Margarētai?
Nu, es saku - davai lasi. Šis burto, burto, palasās ābecei garām un tik mauc tālāk. Es saku - davai piebremzē. Nu, kas ir Margarētai?
Ābece esot. Kas ir ābece? Kartiņa esot. Saku - kāda kartiņa? Reku māsas ābece ar gaili - tā ir grāmata ar burtiem maziem bērniem. Nu, ok, skaidrs.
Nu tad kāda grāmata?
Ābece.
Raksti!
2) Kam Margarēta rāda ābeci?
Atbilde - ābeci.
Nē, es prasu - kam rāda!
- Margarēta.
Nē, KAM! KAM! /jau nespēju valdīties/
Ābeci.
Nē. Kam - tas ir - kam - man, tev, tētim, mammai, nu kam? Izlasi šito teikumu vēlreiz!
Burto...
Nu tad kam?
Mammai.
Jā, pareizi. Un kam vēl?
Burto vēlreiz... un Līzbetei.
Nu, pareiz /lai slavēts Allāhs/! Raksti!
3) Kā Margarēta jūtas? Viņa ir dusmīga? Priecīga? Kāda?
Burto tālāk.
Un pēkšņi atbild pareizi - lepna.
Malaģec, raksti!
Nu un viss. Bērns dabon buču, sakrāmē somu, laimīgā māte iet slaukt kazu.
Jā, man mamma tikai sagatavošanas grupā palīdzēja ar mājasdarbiem. Pēc tam tikai, ja es pati uzprasījos, lai pārbauda. Visi jau par ģēnijiem nepiedzimst. |
|
|
| holy night |
[Jan. 4th, 2013|12:56 pm] |
bwe fhkfpfkof
Krītu uz klavieres.
Knopka visu nakti jēdzās.
Divpadsmitos vaidēja, vienos vēma, trijos kliedza, ka vajag dzert, četros atkal dzert, septiņos jau bija jāvīkšās uz darbu. Un tas viss pēc vakarnakts, kad negulēju, jo sīkie kāsēja un Knopka ap pieciem vienkārši sacēla haju, jo kaut ko samurgojās.
Četros to sīko gribēju sūtīt atpakaļ uz turieni, ko kurienes nākusi - uz elli.
Bet tad apdomājos, jo bērns tīri godīgs - vemj tikai bļodā un par to laicīgi brīdina.
Atšķirībā no brāļa, kurš vemj stāvus gaisā, lai kur arī būtu - arī gultas augšstāvā.
Vārdsakot - šodien funkcionēju minimālā un neprognozējami neloģiskā režīmā. |
|
|
| |
[Jan. 2nd, 2013|12:20 pm] |
Maisās pa galvu daži vārdi
"tie graudi, ko es sevī tikko briestam jaušu, tie manās domās ir jau mūsu ļaužu"
Tjipa Ziedoņa dzejs laikam. Nevaru nekādi atcerēties neko vairāk.
Vakar fiksi pārskrēju triju Ziedoņa grāmatu sarura rādītājam, ij neatpazinu.
Nu, neko, būs jālasa visi treji sējumi vēlreiz un lēnām.
Bet tas, kas mūsu ļaužu, tas turpina rasties, neskatoties uz pasaules galu, iespējamo hepatītu un tōnusiem.
Starp citu, par tōnusiem...
Kārtējo reizi apstiprinājās, ka esmu alkaška.
Man liekas, ka jau kādu mēnesi purpināju, ka vēderu velk un ka tur tāda cieta bumba ik pa laikam izveidojas. Nu jā, USG labi bija redzams, ka sīks iežmiegts un aptonusots. Dzēru magniju ar kaudzi - nekādu pārmaiņu.
Uuuun tad atnāca 13-tais gads ar šampanieti. I ko domājies - atlaida tā, ka kājas notirpa. Jau otro dienu nekādu problēmu.
Secinājums (bez tā, ka es alkaška) - jātur rezervē vīna butele šādiem gadījieniem. |
|
|
| |
[Dec. 21st, 2012|05:35 pm] |
|
Gals laikam tā arī neatnāks. Dēm! Nē, nu ta neko - būs vien jācep pīzdrāgi un jāsvin. Nu ta priecīgus! Dodos garās brīvdienās un droši vien nespamošu ilgi, tāpēc tā laicīgi apsveikumi visiem. Un ta bezmaz līdz nākamajam, ja! |
|
|
| Visu gadu naudu krāju, Ziemassvētkus gaidīdama |
[Dec. 20th, 2012|11:06 am] |
Vakar pārrunās skolā audzinatāja slavēja puiku no visiem galiem. Šis tikai kautri bolīja actiņas.
Skolotājas raudot prieka asaras par progresu.
Audzinātāja sasolīja, ka nu gan Ziemsvētku vecis atnesīšot milzīgu dāvanu maisu...
Nu vai nav...
Es jau cerēju pa lēto izšmaukt.
Nu bet, ja jau vakar zsv prēmija ieripoja, tad ko nu vairs - iegāju Zvaigznes grāmatās...
Varbūt vajadzēja pirms tam nervuzāles iedzert?
Aptraku pavisam.
Tik daudzas bērnu grāmatas pa gadu bija sakrājušās 'višlistē', ka 50 LVL pagalam gan.
:/
Un es vēl vakar vīram teicu, ka ai, konu, es jau neko daudz nepirkšu, man jau neko nevajag, es tik tā drusku, paliks nauda saimnieciskām vajadzībām...
Njāaaa...
Nu bet jokapēcalfabēts un degunlācis esot labi. Un tieši "pa tēmu", jo Knīpa arī grib mācīties. Un tā resnā dzejas antoloģija - to jau normāls cilvēks tāpat vien nepirks, bet arī jau smuka un vērtīga grāmata.
Un man vēl nav piparkūku mīklas un speķa, un vēl rītdien dakteriem vajadzēs. AAAAA! |
|
|
| |
[Dec. 14th, 2012|01:17 pm] |
Par dzimumu līdztiesību runājot(nu ja jau visi, tad es arī).
Kamēr sievietes būs pēc būtības bābas, tikmēr bļeģ nekāda vienlīdzība! Duras!
Man, kā cilvēkam ar braucamo, ir viedoklis!
Sieviete pie stūres lielākoties ir vai nu katastrōfa, vai kaut kāds joptvajmaķ!
Kur viņas tik nebāž tos savus braucamos!
Pie skolas pilnīgs zģec un anarhija!
Jūtu līdzi tam onkulim, kas tīra sniegu (ar braucamo, ne lāpstu) un ar viņam pa laikam saķeras.
Viena noparkojas ielas vidū, otra brauc riņķi, ignorējot, ka es mierīgi čunčinu pa savu joslu. Un tad vēl pārbola acis - a kas ir, tu nevari palaist.
Trešā nesas pa mazu ceļu laukā uz lielo, ignorējot stopus un trijstūrus un visu pārējo loģiku, bezmaz taranē mani un tad arī - a kas tu mani neredzēji vai.
Kad es braucu viena, tad speciāli 'neredzu' - a kas man, mašīna nav diez ko smalka...
Oi, daudz tādu piemēru.
Un vēl tā foršā attieksme - a kas ir, es taču dāma, a mņe možna.
Pieprasu vienlīdzību tajā ziņa, ka pa purnu abiem dzimumiem vienādi! |
|
|
| |
[Dec. 13th, 2012|11:34 am] |
Un šorīt man sirdī iekrita kamēlija. Es nemaz nezināju, ka šamās tik smukas. Liels tāds krūms.
Jāpalūdz vecītim, lai atnes uz Ziemsvētkiem.
Un tad vēl pārdevēja teica, ka šitai puķei labāk patīkot lauku mājās.
Nepaņēmu, jo traki liela un nebūs ērti transportējama un nosals vēl pa ceļam. |
|
|
| |
[Dec. 12th, 2012|11:22 am] |
Un zin, kas no tā visa ir pats stŪlbākais?
Ka pat piedzerties nevar.
Šorīt iegālu Vērmanīša Lidiņā apēst piparkūku desertu.
Drusku palīdz. |
|
|
| |
[Dec. 11th, 2012|07:58 pm] |
|
Bļeģ bļeģ bļeģ! Pieturiet, es izkāpšu! Nu jau ir par tālu. |
|
|
| |
[Dec. 11th, 2012|12:16 pm] |
Nez, kurš tad ar šito tizlo raksteli izcēlies.
http://www.diena.lv/izklaide/seriala-new-girl-smejas-par-latviesu-vannosanas-tradicijam-13982886?cp=1#comments
Lafija vai Latvija - pohren!
Bet, ja kādam nepatīk manas vannošanās tradīcijas, tas var iet ieskrieties.
Gan jau sarakstījis kāds, kas ārpus sava piebezdētā Rīgas dzīvoklīša feisu reti pabāž - jo sevišķi pāķu virzienā.
Jā, Latvija ir primitīva zeme. Un paldies Dievam par to!
Paldies par vienkāršo iespēju siltos vakaros pagulēt siltā vannā dārzā, kur neblenž kaimiņi!
Vārdsakot, man kā cilvēkam ar kazām un vannu dārzā, ir emōcijas šajā sakarā! |
|
|
| |
[Dec. 10th, 2012|01:08 pm] |
Tagad gluži nemanot krīt acīs un ausīs viss, kas saistīts ar zīdaiņiem.
Šeku dāma, kas man ļoti patīk, apdzemdējusies - Bļodānu Evelīna (Эвелина Бледанс).
Priecājas par savu mazo dauni.
Ir jau jauki, ka tā, bet es, skatoties to interviju, sapratu, ka es tā tiešām nevarētu.
Varbūt, ja tas būtu pirmais, tad gan paturētu, bet, ja trešajam būtu kādas tik nopietnas kaites prognozējamas, tad gan visdrīzak likvidētu. Nav vairs tik daudz spēka, lai šitā auklētos.
Kad otro gaidīju, tad arī spītējos un negāju uz ģenētiskajām analīzēm. Neaizgāju un viss - lai būtu, kā būdams.
Nu vairs nav pārliecības, ka neiešu.
Pietiek jau ar tiem diviem, kam katram sava kaite. Tak vismaz trešais varētu būt vesels no visiem galiem. |
|
|