Vakar staigāju ar suni un kkā aizdomājos. Suņam jau 5 mēneši, tāds teļš izaudzis, bet nu tik mīļš ar tādiem rakstura vipendroniem, ka tik turies.
Kā arī kkā sanāca aizdomāties, ka nu jau vairāk kā četrus mēnešu ir čuš. Vēl nedaudz un sjo. Galu galā, nav jau akmens :)
Lūk pie kā noved garas pastaigas bez konkrēta mērķa, par ko būtu jādomā.