Zajebal viens kolēģis! Dienā pa 10x un vairāk atvirina manas kabineta durvis un uzdod vienu jautājumu (lielākoties) - kas ar mani noticis? Nu jebal, nevar visu laiku tizli smaidīt! Un nav oar ko ar viņu runāt, visādā gadienā visu laiku (nu nestāstīšu viņam kkādas lietas, ko man stāsta, lai gan vēlme viņam tāda liela, dzirdēt un zināt visu par visiem). Un vēl atstāj vaļā durvis! Nu, un akal!

JOPTVAJU MATJ!

P.s. Ausma ar nokaitināja, skraidot tudi sjudi un no darba atraujot ar fiksi ātri vajaga. Nu ja vajaga, ta dari un viss, liek man miers.