Tipa75

Tue, 24 Mar 2026 07:54:38 GMT

Piektdien biju uz Laimas Eglītes gleznu izstādi. Joprojām tāda sajūta, ka esmu bijusi lielos svētkos.

Sat, 21 Mar 2026 20:12:09 GMT

Tas laikam ir lielākais jautājums - vai pasaule ir mainījusies, vai arī mans skatījums uz lietu kārtību ir mainijies.

epstīns

Sat, 21 Mar 2026 19:56:09 GMT

Runājām ar Amerikas draudzeni, kurai nu jau ir pāri 60mit:
- Bet tas jau bija jūtams gaisā, mēs to zinām, vai ne?
- jā.

Vai es to jutu? Jā. Es to jutu. es biju potenciālā prece. Un tikai mana alternatīvā domāšana mani paglāba par kļūšanu no tādas. Piemēru ir daudz. Piemēri bija sēdēt "Nostaļģijā" ar draudzeni un piepeši blakusgaldiņa vīrieši izrādīja sevišķu un pastiprinātu ( pasīvi agresīvu, bet toreiz mēs nezinājām tādu jēdzienu) interesi par mums. Vai "paldies dievam piektdiena ir klāt"" sūkt savu kokteilīti un piepeši pienāk būda - miesasargs un saka, ka viņa kungs aicina mani pie sava galdiņa un man sakot nē, tapt absolūtā neizpratnē , kā es atļaujos ko tādu?! Es esmu palaidusi garām savas dzīves lielās iespējas - Neesmu drāzusies (sorrī mai langvidž) ar īstajām personām pareizā laikā.

Šovakar uzliku 90-ties, hits lai skan mājās no spotifai. Tie dziesmu vārdi!! Tās atmiņas. Britnijas dziedātais "Beibī hit mī one more taim". Kas tas bija par fakinu svieta laiku, ko es izdzīvoju?! Bļāviens! Sviests un marasms pilnīgs! Bet tāds viņš bija. Un paldies visiem mammas sargeņģeļiem, kuri sargāja arī mani, es viņu izdzīvoju. Vai es varētu iedomāties, ka maniem bērniem jāizdzīvo kas līdzīgs? NĒ!!!! Nē, nē un vēlreiz nē! Es braukšu meitai pretī kaut uz pasaules malu (uz pasaules malu braukt es neatļaušu, ja vien es nebraucu līdzi), bet nespēju iedomāties, ka viņa brauktu ar stopiem mājās. Ka viņa, kā savulaik es, kautos ar pārdesmit krieveļiem, lai netiktu izvarota. Ka viņa skatītos maniakam acīs - vai nu atkāpies, vai nogalini.
Fak. Kas tie bija par laikiem?!
Kaut kā man liekas, ka tagad ir daudz labāk un mierīgāk. Vai arī esam pacēlušies citā līmenī un tas kaut kur joprojām eksistē.Kā paralēlā pasaule.

Thu, 26 Feb 2026 07:59:01 GMT

Aizbraucu uz Centrāltirgu nopirkt lasi. Dakteris atļāva nest vīramātei ēdienu, lai ieēd kaut ko vairāk, jo slimnīcas ēdienu paknābā tikai. Nolēmu uzvārīt laša krēmzupu. Protēzes bija jāizņem, jo visas smaganas sastrutoja Tagad tikai putriņveidīgais. Nopirku lasi. Apgāju citus stendus, skatīdamās pēc Rojas delikateses. Kaut kad nesen bērne izteicās, ka kārojās. Pie viena stenda kamēr es boķēju, kas tad ir, pielido smalka dāma. "Es jūs apsitīšu, kā lauku peles. Lete netīra, bet pašas telefonos sēž!" Tad nu gan. Ja es tagad rakstītu stāstu un ieliktu šo frāzi, man pārmestu, ka neviens vairs sen tā nerunā. Bet Rojas delikatesi neatradu. Kūpināta makrele ar sieru nav Tas.

Wed, 04 Feb 2026 14:01:14 GMT

Vakar uz astoņiem vakarā braucu pakaļ meitai uz centru. Virs Rīgas modās milzīgs Šlopsetrklopstera apkosts mēness. Es pie stūres, uz Vanšu tilta auto kustība nepielūdzami plūst visātrākā atļautā ātrumā. Logs manam auto arī netīrs, ātrumkārba manuālā. Bolos un skumstu, ka neiemūžināšu lielo milzi. Nē, nu ko tur liegties. Mēģināju jau, bet sanāca vien tāla nojausma zilā vakarā. Piedevām vēl izskatās, ka kamera dikti pillā bijusi. Bet ir arī otra neizprotamā bēda. Pat tajās reizēs, kad redzu milzi ne pie stūres, ne aiz auto loga un varu nobildēt - bildē viņš nemaz nav milzu. Nu kas tā ir par netaisnību? Es taču redzu, ka viņš ir milzis apkostais. Bet bildēs iznāk tāds pats mazs pidriķis, kā neparasti augstu iekārusies padomju laika pretīgi dzeltenā ielas spuldze.
Uzrakstīju Deinatam īsziņu, ka ļoti ceru, ka viņš ar savu kameru un māku iemūžinās man nenoķeramo dabas parādību. Cerībai taču jābūt.

Sun, 30 Nov 2025 16:50:30 GMT

Es esmu sapīkusi. Sapīkusi un jūtos piečakarēta. Pa nedēļu redzēju "Kultūras ziņās", ka Dzelzceļa muzejā notiek foto māklsas tirgus. Ar sarežģītu pierunāšanu ierunāju savu vīru aiziet. Pat atmetām iešanu uz Āgenskalna tirgu skatīties fotoizstādi "Balss" vai "Balsis", lai nesabesītos no sabiedrības biežņas. Gājām tik uz DZcm. Un es jutos smagi apčakarēta. Nu kas tas tāds vispār bija?! Divas Gvido Kanjona labas bildes, dažas asprātīgas bildes, bet pārējais viss... es pat nezinu kā lai to nosauc. Cilvēki, kuriem ir kameras un gribas naudu. Pārgrieztas krāsu korekcijas, neasas, bez stāsta. Bez elpas, Bez dzīvības. Kailie sieviešu ķermeņi bez māklas, bez mīlestības, kā tādi kautķermeņi. Gaļa. Jūtos uzmesta par 14 eiro - tik maksāja ieejas biļete, lai šo redzētu.
Smagi aplauzusies es.
Vai arī es esmu dzīves luteklīte. Izaugusi ar Māriņas bildēm, pieradusi pie foto, kuros autoram ir tā īpašā acs. Kur attēli smaržo, elpo, kur jūt vēju, skaņas, lietu un kustību. Jā. Laikam es esmu izlutināta. Man vajag just attēlu, tad es tam ticu.

Wed, 08 Oct 2025 10:10:51 GMT

Aktuālākie mājasmātes jautājumi:

Vai vīnogām pietiek ar fruktozi, lai iekonservētos vīnogu ievārījums?
Kā lai uztaisa pacietu, ilgi garšīgu šokolādi ar maz cukura, lai aplaistītu cidoniju marmelādi.
Ko lai piesper klāt cidoniju marmelādi vārot interesantākai garšai?
Un kā lai uztaisa bumbieru-cidoniju kompotu bez tās bladī sterilizēšanas?

Ā, un vai kastaņiem noteikti vajag spirtu, lai taisītu uzlējumu? Un vai viņi ir jāmizo? Doma ir par kastaļu uzlējumu kompresēm. Šogad nu tiešām baigi sāp pirkstu kauliņi.

Wed, 08 Oct 2025 10:05:16 GMT

Noglabā vasaru burciņā. Noglabā mežu saldētāvā. Bet ziemu? Skaistās sniegotās dienas un salu, kurš kož degunā? Kur man to ieglabāt? Tikai atmiņā.

Mon, 02 Jun 2025 17:05:12 GMT

Ar ceptām, saldētām bekām man ideju netrūkst. Bet ko iesākt ar vārītām, saldētām lapiņsēnēm? Jātukšo saldētava pirms jaunās sezonas. Vajadzētu kaut kā pataisīt ēdamas...

Mon, 28 Apr 2025 17:49:04 GMT

Esi sveicināts, izdegšanas sindrom. Gana ilgi esmu Tevi izaicinājusi. Nu tad reiz' esi klāt.

Atbraucu smuki uz laukiem pastrādāt.

Sat, 12 Apr 2025 14:34:08 GMT

Pirmā vakarā braucu uz savu istabiņu viesumājā. Nogriežoties no lielā ceļa uz grantenieku aiz meža skaists veco ābeļu dārzs. Domāju, cik jauki būtu to redzēt ziedošu. Otrā rītā braucu uz filmēšanu - ābeles jau nozāģētas un žagaru vācējs krauj lielās kaudzēs.
Pirmā vakarā steidzos uzkāpt kalnā, redzēt sauli norietam. Kalns stāvs, vējš zēvelē ne pajokam, kāpiens grūts. Ziemeļu pusē kalnam vēl nenokusis sniegs, bet vietām starp sniega čužiņām agrāko silto dienu māllēpeņu ziediņi vīd. Nepagūstu pavadīt dienu. Saule jau mākoņos. Toties mēness otrā pusē spoži gozējas. Tālumā redzu jaunus sniega mākoņus draudīgi tuvojamies. Vēlos redzēt zvaigznes iedegamies. Nosēžos uz akmens un gaidu. Zvaigznes nerādās, bet dibens sāk sajust zemes aukstumu. Ceļos kājās. Visapkārt tukšums, bet šķiet itkā kaut kur tepat mūzika skanētu. Grozos un meklēju skaņu. Atrodu. Zemē iedzīta truba, kurai gals aizmetināts, bet no sāniem neliels caurums - vēja brāzmām pūšot skan vēja pūstā stabule.
Otrā vakarā pagūstu uz saulrietu. Saulei lejup slīdot beidzot redzu to, ko stāstos apraksta ar "mežu gali deg". Tiešām izskatās, ka deg. No kalna var ļoti tālu redzēt uz visām pusēm. Skatos un brīnos par tālumā šur tur redziem kokiem, kuru galotnes krietni augstākas par visiem pārējiem. Zīlēju, nez kas veicinājis viņu izstiepšanos tik ļoti pār citiem. Mēnesi gan neredzu, tas šoreiz mākoņos ietinies.
Trešais rīts bij' šodien. Piecēlos agri, jo agri. Knapi pēc pieciem. Man jābrauc pārliecināties, ka tur, kur šodien jūnijs jāfilmē viss nav sasnidzis. Ārā mīnus 5 grādi. Gaisma tikko aust. Putni dzied, kā koru karos. Atbraucu un sniega nav. Viss labi. Tagad man ir daudz laika, līdz viss mans ļaužu bars sabrauks. Uzkāpju pils tornī. Skatos uz vēl nepamodušos sauli. Putni dzied, ūdens krītot no slūžām burbuļo. Stārķumamma sēž ligzdā, papus miegaini samaina kājas un snauž blakus. Nez, cik reizes pa nakti viņš samaina kājas? Varētu tornī palikt pāris stundas, bet nav jau kur piesēst. Man nav stārķa kājas. Kāpju vien lejā pretī jaunās dienas pienākumiem.

Thu, 03 Apr 2025 18:50:44 GMT

Priekšvēlēšu laikā labākā izklaides literatūra ir partiju programmas.

Tue, 25 Mar 2025 07:03:51 GMT

Jaucu datumus, laikus, vārdus un burtus.

Wed, 19 Feb 2025 05:19:11 GMT

Nu Amerikas jaunā valdība, manuprāt, dod skaidri trampisku ziņu - katrs pats par sevi. Spēle Monopols. Pēc manis kaut grēku plūdi.

Sun, 22 Dec 2024 21:33:35 GMT

Es nomiršu 96+. Es dzīvošu laukos un tā būs vasara. Mani bērni, mazbērni vai mazmazbērni atbrauks uz laukiem un atradīs mani mirušu. Es būšu kaut kad atnākusi mājās, salikusi puķu tējas žūt smukos pušķīšos. Atlaidusies. Iemigusi. Un nomirusi. Un viņiem būs neizsakāmi skumji. Bet reizē arī saprotami. Jo neviens nevar dzīvot mūžīgi un arī Memmim |man| būs pienācis aizejamais laiks.. Tā tas būs.
Tā tam būs būt.

Sun, 22 Dec 2024 05:02:34 GMT

Pamodos neparasti moži, neparasti agri. Nu, nav jau nemaz Tik agri, vien pusstundu agrāk, kā katru dienu. Palaidu suni pagalmā pačurāt. Viss Āgenskalns vēl kluss. Tālumā kaut kur dzied strazds. Īsas aprautas skaņas. Bet strazds, Patiešām dzied. Ziemas saulgriežos, kad ārā ir plus 3 grādi. Šitik silta ziema, laikam, ir pirmo reizi manā mūžā. Silta un smaga. Dēļ tās bezgalīgās tumsas. Neizsakāmi i;gojos pēc sniega, gaismas un sala. Nu kaut vien kādi mīnus pieci būtu. Bet, lai daba aizietu gulēt, nevis manas rozes joprojām pumpuros un ceriņa resnie pumpuri zaļotos, kā uz plaukšanu. Man traucē un uztrauc šī dabas kārtības nekārtība. Šķiet, tā ietekmē visu dzīvo radību tādā nepasakāmā veidā. Nav tā kā jābūt.

Fri, 20 Dec 2024 21:46:27 GMT

Jā! Es šovakar svētā vientulībā kapitāli piedzēros. Atzīstos. Neliedzos. Un, protmas, es esmu svētā panikā, kamēr mana jaunkundze nav mājās.

Wed, 06 Nov 2024 19:43:02 GMT

Tātad štati tagad, iespējams, aizvērs durvis krāsainajiem migrantiem, gaidot kad karš pārņems Eiropu un būs pieplūdums balto, inteliģento, izglītoto bēgļu,lai atjauninātu baltās asinis....
(Tikai viskija radīta vīzija).

Tue, 12 Dec 2023 21:18:10 GMT

Ak, cik jauki bija šovakar paklausīties Tīronā valsts kanālā. Izskatijās gan, ka Rēders teikto uztver makten personīgi.

Fri, 30 Dec 2022 13:59:42 GMT

Man ir kovid latviešu mutācijas pazīmes - gribas adīt rakstainus cimdus, gribas uzadīt rakstainu villaini pēc lielās Latviešu musturu grāmatas. Gribas izšūt spilvendrānas. Skat's, kas jums tur mutējas?!
(Mutējas, hi-hi!)

Fri, 30 Dec 2022 13:40:56 GMT

Kovd bez smaržas ir interesants. Kafijas krūze smaržo tīra. Cigarešu dūmi nesmaržo, bet nāsīs tāda mannāputras sajūta. Svaigs gaiss nesmaržo nekā, pat ne pēc aukstuma. Mana elpa ir karsta, to ar virslūpu var sajust. Mārrutki kož augslējās, bet ir bezgaršīgi. Štovētie kāposti, ko Ziemīšos visi slavēja gan garšo mega pārsālīti. Toties suņa mēslus var vākt bez emocijām, tikai pēc tam jāapskata vai rokas ir tīras, nejūt jau neko.
Būtu tīri ciešami, ja tikai ausis visu laiku nūtu aizkritušas.

Mon, 30 May 2022 12:45:47 GMT

te var zvejot pērles:
https://www.tnpp.lv/notikumu-hronika-2/

Fri, 22 Apr 2022 09:17:57 GMT

Sapnī mums ar meitu pusdienās bij uz abām viens liels, resns zirneklis. Ķīķerēju, nez kā tādu var pagatavot. Melns, spīdīgs vēders, tievas, tievītiņas kājas.

Wed, 06 Apr 2022 10:56:31 GMT

Kā jums liekas, vai Daugavpils teātris ir skaidri paudis savu attieksmi pret Krievijas agresiju?

Thu, 31 Mar 2022 10:32:53 GMT

Es te biš piemetīšu skici tēmai, kuru vēlos izvērst, kad būs laiks. Viens, viens (!) nieka vārds iztulktos neatbilstoši nozīmei, vai tīšām iztulkots neprecīzi, spēcīgi mainīja vienu no filmas "Nemirstīgie" līnijām. "Čpok" nav nekāds "nozīme". Čpok ir skaņas atdarinājums, kas krievu slengā nozīmē seksu.