April 6th, 2006

• 4/6/06 08:53 pm
• tas bija tavs karogs? piedod, nu plīv virs manas galvas un zaļas lāses apkārt sviež. kļavas sulam saldām ietērpj savus zarus, lāsi uz pirksta un pie mēles - cukurs, saules cukurs. vakar vakarā bija lijis, naktī sals, bet no rīta krūmiem kristāla krelles, lāsi uz pirksta - auksts un uzticīgs, savu vietu neatstāj. Tie koki kapsētā man ir par brīvu, kas rudenī skāņi čīkstēja, nu stāv mierā, kā kaunīgi, kā apmulsuši, kā pavasari nenopelnījuši. ne jau visi var, ne jau visiem pienākas. īā. un es eju. vienā vaigā man saule, otrā krusa līst. tik ļoti gaidīta, bet par varavīksni nekļūstu. ne jau visi var. ne jau visiem pienākas.
• 0 commentsLeave a comment