I haven't ever really found a place that I call home

Mon, 22 Apr 2013 15:20:39 GMT

Arvien vairāk un vairāk pietrūkst dziļuma un patiesuma cilvēkos un it visā. Te tā ir tik skumji maz. Viss ir virspusējs. Un tuvības, tik ļoti pietrūkst tuvības. Rīt atlido mamma, iespējams, tieši tas kas vajadzīgs.

Sat, 04 Feb 2012 15:16:22 GMT

Mon, 03 Oct 2011 11:29:12 GMT

"Var darīt visu, ja vien tas viņam ir interesanti. Ja darbs ir neinteresants vai liekas bezjēdzīgs, garastāvoklis pasliktinās. Hakslijs nogurst no rutīnas, viņam nepieciešama nepārtraukta jaunu iespaidu nomaiņa – no garlaicības un vienveidības var pat saslimt. Bieži vien maina savas aizraušanās. Mīl neparastas situācijas, spēj rīkoties negaidīti, neprognozējami, tā atjaunojot dzīves garšu. Nav pragmatisks aprēķinātājs. Liela nozīme viņa dzīvē ir spēlei – mīl lietderīgo savienot ar izklaidējošo."

Thu, 01 Sep 2011 18:44:59 GMT

bilžu siena gatava..esmu iekārtojusies savā jaunajā istabā. Vislabākais, ka sapratu, ka man taču ir paklājs pie sienas. Kaut kāds modernais variants, bet tik un tā. Vai tiešām? :D

inspired by Līģis

Wed, 20 Jul 2011 10:11:18 GMT

Sat, 16 Jul 2011 11:36:04 GMT

šī ir viena no tām lielpilsētas vientulības reizēm, kad gribas kaut ko darīt un kādu satikt, bet visi ir aizņemti vai arī atrodas stundas brauciena attālumā.

došos vientulībā uz salām. Peldēt, sauļoties, lasīt un fotografēt.

Tue, 21 Jun 2011 20:37:00 GMT

Un vel es iedomajos CIK mana dzive sobrid butu citadaka, ja zinatu krievu valodu.
Laikam tas ir ta lemts un labak, ka nezinu.
Jablandas pa pasauli un jadzivo gipsy life.

Thu, 03 Mar 2011 10:55:45 GMT

es esmu slima + vēl pms. NAV labākā sajūta pasaulē.

Fri, 25 Feb 2011 16:55:26 GMT

kanye west-runaway

Wed, 09 Feb 2011 21:01:25 GMT

Esmu vēl joprojām pārgurusi, bet laimīga atpakaļ Stambulā. Rīt atbrauc Guna. svinēsim kopā Valentīndienu kādā trakā Stambulas ballītē. Viņiem te esot speciālas tiem, kam neesot pāru, lai varētu atrast sev otro pusīti vai vismaz kādu vakaram. Un tad jau vēl kaut kad jāsatiek Mehmet. Mmm. Love my life.

Tue, 01 Feb 2011 23:07:27 GMT

Fri, 28 Jan 2011 10:39:11 GMT

kā parasti no rīta ieeju tvnet, šoreiz izlasot, manuprāt, interesantu rakstu, izdomāju palasīt arī komentārus. Ak jel, labāk nebūtu to darījusi. Kur tik negatīvi, ar visu neapmierināti un neinteliģenti cilvēki rodas?! Viss viņiem slikti. Reāli skumji man palikās :(

Thu, 27 Jan 2011 21:25:34 GMT

un tagad es esmu noskatījusies dirty dancing2 un neprātīgi gribu dejot

Wed, 26 Jan 2011 18:31:07 GMT

Vicky Cristina Barcelona pilnīgi noteikti ir viena no manām mīļākajām filmām. Pat skatoties jau n-to reizi.

Cristina, on the other hand, expected something very different out of love. She had reluctantly accepted suffering as an inevitable component of deep passion, and was resigned to putting her feelings at risk. If you asked her what it was she was gambling her emotions on to win, she would not have been able to say. She knew what she didn't want, however, and that was exactly what Vicky valued above all else.

Wed, 19 Jan 2011 16:09:30 GMT

Jau kādu mēnesi šmaucos un braukāju ar Ozona brāļa studenta transporta karti, kas man nodrošina 50% atlaidi. Parasti es viņu nopīkstinu caur maku, tā ka neviens nevar redzēt, ka uz kartes ir vīrieša bilde. Šodien es nopīkstinu un šoferis man prasa, lai parādu. Turciski. Es tēloju, ka nesaprotu ko viņš no manīm grib un izkāpu ārā no autobusa. Bet tagad man bikšeles ir pilnas braukt autobusos ar to karti. Reāli stulbi, jo tā tiešām var ietaupīt naudu + es neuzskatu, ka baigi šmauktos, jo es esmu vēl nabadzīgākā situācijā kā studenti :D Es ceru, ka tas nav saistīts ar manu karmu. Tiešām, tiešām ceru.

Mon, 17 Jan 2011 11:40:54 GMT

Kā man patīk iesāk rītu ar skaļu labu mūziku, kafiju un kaut ko garšīgu - šoreiz tās vēl joprojām ir Andreja atvestā šokolādes. Plus jāpiemin, ka man patīk gulēt līdz 12iem. Un apzināties, ka man ir patīkams plāns dienai. Satikšos ar puisi no CouchSurfing. Izskatās smuks, interesants + ir studējis mārketingu un tagad strādā tajā jomā un viņam ir plāns mani aizvest uz visādām vietām, kur vēl neesmu bijusi. Ja vēl ārā būtu kaut nedaudz siltāks, tad būtu perfekti. Bet tāpat lieliski :)

Wed, 12 Jan 2011 13:45:36 GMT

Man reāli vajag kaut ko pamainīt. Vai nu tā būs turku valoda vai arī prakse pēc iespējas ātrāk vai arī vienkārši sports/dejošana. Es jūtos laimīga, bet es zinu, ka varu labāk. Nākamajās brīvdienās braucu uz Balikasīru pie Gunas un Reiņa.

Tue, 11 Jan 2011 22:05:54 GMT

Esmu nolēmusi laicīgi ķerties klāt prakses/darba meklēšanai, lai nebūtu pašai jāpiedzīvo emo.
Šodien pirmais solis - izmainīju savu CV, pierakstot klāt savu EVS pieredzi un nomainot savu adresi un telefonu uz Turcijas. Vēl parakņājos pa dažām karjeras lapām. Šoreiz Turcijas. Un, lai gan es gandrīz izvēmos no tā CIK ļoti man to nepatīk darīt un ar CIK negatīvām emocijām man tas viss asociējas, tomēr man šķiet, ka ir gaisma tuneļa galā, jo vismaz tajās Turcijas lapās izskatās, ka ir vairāk iespēju. Kur vien varēju sataisīju savu profilu, ieliekot savu CV un bildi (varētu būt + Turcijā). Nu vismaz kaut kāds pirmais solis ir. Labāk tā pamazām. + es ceru, ka man būs turku valodas kursi drīz, jo esmu 100% motivēta un man vajag viņu iemācīties, jo tajās pašās mājas lapās nebija tā, ka es baigi daudz ko saprastu (neskatoties uz to, ka taksisti ar kuriem parasti pēc ballītēm runāju turciski saka, ka man ir very beautiful turkish :D).
Vēl man plānā ir:
-aizrakstīt Turcijas AIESEC vai viņi man nevar palīdz par cik esmu Rīgas AIESEC biedrs
-aizrakstīt uz Latvijas konsulātu Stambulā un vēstniecību Ankarā. Varbūt viņiem ir kaut kādi kontakti ar latviešu uzņēmumiem te vai kaut kā tā
-izčekot internetā lielākās reklāmas aģentūras Stambulā un sakontaktēt ar viņām
-noteikti izčekot Turcijas mājas lapas Reckitt Benckiser, Unilever, Proctor%gambel u.c. mārketinga gigantiem
-uzbāzties visiem saviem Turcijas draugiem vai viņi gadījumā nevar man palīdzēt

Tas laikam pagaidām viss. Ja kādam ir kādi ieteikumi. Droši :D

Sun, 09 Jan 2011 00:22:09 GMT

man ir milzīgs prieks, kad 26/27 gadus veci man saka, ka savos "jaunajos" 22 esmu ļoti pieaugusi, gudra un bla bla bla un viņiem ir mani ir interesanti..lai gan dīvaini, jo vislabāk man šķiet es jūtos 19gadīgajiem.
Vispār, cilvēki runā, ka sākoties katram jaunam gadam kaut kas mainās. Un, lai arī mans pēdējais gads ir bijis tik pārmaiņu pilns, ka gūti iedomāties kas vēl varētu mainīties, man šķiet, ka šobrīd manī tomēr notiek kaut kādas pārmaiņas. Bet šoreiz ne ar manu dzīvi kā tādu, bet mani pašu, maniem uzskatiem, mērķiem utt.
Satiku savu ūbersmuko turku čali ar kuru parasti vismaz pabučojamies, bet man ir tā mistika (cik nu mistika), ka pēc pabūšanas ar Andreju vismaz kādu laiku negribu un nespēju būt ne ar vienu citu. + esmu nedaudz jau pārballējusies pēdējo nedēļu laikā un piedzerties arī neprasās un ir diezgan neiespējami, ja man nav miljons + vēl mēnešreizes, tā kā galīgi nebija īstais brīdis. Vienkārši aizlaidos.
Tgd izdzeršu buljonu un iešu gulēt.
Rīt pamēģināšu kaut ko, kas man liekas, galīgi neatbilstošs man, bet nu kāpēc gan ne - jogu.

Sun, 02 Jan 2011 15:05:47 GMT

labi, tā kā Andrejs vēl guļ, tad man sanāk laiks ar sarakstīt savas apņemšanās:
1. Iemācīties turku valodu
2. Lai ko arī tas prasītu DABŪT apmaksātu praksi/darbu savā jomā
3. Nekad neļaut pašai sev un citiem novest sevi līdz tādam morālajam sabrukumam/ Emo stāvoklim kāds man bija pagājušajā pavasarī/vasarā
4. Neietekmēties no ģimenes un sabiedrības viedokļa un spiediena un darīt to, ka MAN patīk un dara laimīgu
5. Būt laimīgai ik mirkli un baudīt dzīvi
6. Nesūdzēties un nečīkstēt, bet darīt
7. Kļūt vēl pozitīvākai, entuziastiskākai, laimīgākai, priecīgākai
8. Vienmēr būt kaut nedaudz virs zemes, cik vien tas ir iespēju robežās
9. Ja arī kaut kas neiet kā plānots vērst to sev par labu un beigu beigās iegūt ko citu

Svarīgākais punkts ir 2., par to man ir visvairāk bail, jo tas nav īsti atkarīgs tikai no manis. Visu pārējo es varu vairāk vai mazāk kontrolēt :)
Upd. Tikko atcerējos, ka es vēl ļoti gribu apgūt grafisko dizainu un izveidot savu portfolio

Sun, 02 Jan 2011 13:45:20 GMT

un es arī noteikti šeit publicēšu savas jaunā gada apņemšanās,bet priekš tā man vajag pabūt vienai un pārdomāt visu, tā kā tas drošvien notiks pēc nedēļas.

Sun, 02 Jan 2011 13:43:10 GMT

Pēc Ances ziņas skypā sapratu, ka man te kaut kas ir jāieraksta, lai vērstu par labu iepriekšējos emucīgos ierakstus.
Viss ir nokārtojies un es atkal mīlu Stambulu un jūtos labi :). Un vēl vakar es pajautāju Andrejam kaut ko man ļoti svarīgu un saņēmo gaidīto atbildi, kas nozīmē, ka ar mūsu attiecībām viss kārtībā.
Vienkārši sapratu to, ko tikko vēl Kate apstiprināja, ka dzērumā labāk necensties paust nekādas dziļās domas, jo tas viss beigu beigās noved pie sakāpinātām emocijām un neapdomīgas rīcības.

Sat, 01 Jan 2011 13:54:12 GMT

Pie manīm jau kopš vakardienas ir Andrejs un Guna ar savu turku čalīti, kurš ir ļoti foršs un nemaz neizskatās pēc turka.
Jaunais gads bija bišķīt wtf, jo bijām plānojuši doties uz ballīti, bet dažādu iemeslu dēļ beigās bijām, tepat pie manīm. Vēl pievienojās Katrīna un mana dzīvokļa biedrene. Bija ļoti jauki, bet man galīgi nebija Jaunā gada sajūtas. + vēlāk pateicoties lielajam alko daudzumam es gandrīz izšķīros ar Andreju. No rīta pamodos un sapratu, ka tas bija stulbi un tagad viss kārtībā. Man TĀ gribējās tajā brīdī ar kādu savu draudzeni vakar tajā brīdī parunāt un es gandrīz piezvanīju Ancei.
Šodien spīd saulīte. Andrejs vēl guļ, pārējie nomodā, gaidu kad izdegs sarkanā lampiņa karstajam ūdenim, lai varam doties ielās.

Thu, 30 Dec 2010 18:30:17 GMT

kaut kā reāli dīvaini. Pamodos šodien Stambulā, savā bez maz vai sapņu pilsētā (sapņu ir Ņujorka) un jutos tā nekā. Man nebija nekāda plāna (man riebjas plāni, bet parasti man viņi rodas paši no sevis), ko darīt. Sakontaktējos ar visiem saviem šejienes draugiem, bet neviens īsti nebija pieejams, tie, kas nav vietējie visi aizbraukuši mājās un paliek tur arī Jaunajā gadā, bet man bija baigās cerības uz Jaunā gada svinībām Stambulā. Nu neko, uzzināju, ka šovakar mūsu ofisa Jaunā gada ballīte. Aizgāju tur, bet izrādās jau gandrīz par vēlu (18os!!) paēdu, kas vēl bija palicies, izdzēru vīnu, cik vēl bija iespējams un tad jau visi devās mājās. Tagad mājās. Naktī ielido Andrejs. Vēl jo projām nezinu, ko darīt. Riskēt un censties tikt līdz lidostai NAKTĪ ar sabiedrisko vai likt viņam ņemt taksi. Esmu kaut kur ne šur ne tur. Tā braukāšana mājas/valsts wherever es dzīvoju īstenībā ir baigā spēlēšanās ar jūtām. Kārtējo reizi sapratu, ka esmu piedzīvojumu atkarīgā (jo, lai arī cik labi bija LV, man kkas tomēr pietrūka), bet bija TIK labi komfortā Latvijā ar saviem mīļajiem un kad ne par ko nebija jāuztraucas (kas arī ir sava veida fake, jo bija jau Ziemassvētku laiks un esmu paŗliecināta, ja būt vienkārši gada vidus tad būtu citādāk). Mana dzīvokļa biedrene arī mājās + vēl bišķīt emojas , jo izšķīrusies no drauga. Tas noteikti nepadara situāciju labāku. Nezinu. Šobrīd nekādas atklāsmes vai pārdomas par veco gadu arī nenāk. Tās visas domas man bija galvā TIK daudz visu pēdējo mēnešu laikā, bet šobrīd nekā. Pilnīgs tukšums. Cerams Andrejs un jaunā gada ballīte/ piedzeršanās visu izglābs. MISS U!!!!

Wed, 22 Dec 2010 11:40:45 GMT

man šoreiz ir MILZĪGS prieks būt Latvijā. Es vienkārši jūtos super labi. Pat aukstums mani vēl nav paspējis nobesīt. Un viss ir tik skaisti balts. Es esmu kā citā pasaulē. Man pat nevajag neko darīt. Tagad sēžu mājas viesistabā skatos un klausos radio 101 kanālu. Te ir silta grīdiņa, Lesters, pilns ledusskapis un ik pa laikam vai nu Ance, Rūdis vai Paulis un man ir tāda miera un laimes sajūta. Es nezinu vai tā ir Ziemassvētku, bet ir laba.
Samainīju savu atpakaļceļa biļeti. Varēšu palikt par divām dienām ilgāk nekā plānots. Un vispār, ja Andrejs nebrauktu pie manis ciemos uz Stambulu 31.dec. tad noteikti paliktu te arī Jaunajā gadā.
Kārtējo reizi sapratu, ak ar īstajiem draugiem ir tā, ka prombūšana nav nekāds šķērslis. Mēs satiekamies un ir tā kā agrāk un tāda sajūta, ka nekāds laiks nebūtu bijis starpā.
Un man patīk dzert garšīgu un stipru alkoholu.
Biju arī Balerijā, kur sēdēju un dzēru Baileys un vēroju cilvēkus. Es nezinu vai tas bija tikai konkrētajā vakarā, bet visi cilvēki likās šausmīgi neglīti :D Bet Kate teica to pašu, kas laikam nozīmē, ka tā bija tikai sagadīšanās.
Vēl man ir jāatrod diena, kad aizbraukt uz Rīgu un satikt savus Rīgas draugus, bet man TĀ negribās nekur kustēt prom no šīs komforta un miera sajūtas. Es izbaudu būt kopā ar Rūdi un Anci un citiem, jo man nav vispār ne uz ko nav jāiespringst. Ja Stambulā man vislaik ir jābūt možai jākontaktē ar cilvēkiem un jācenšas sevi parādīt no labākās puses, tad šeit es izbaudu to čillu, kad esmu ar tuviem cilvēkiem, kuri mani mīl vienalga kāda es esmu :)Rīt ar PAuli cepjam piparkūkas un atd jau parīt Ziemassvētki. Īīī. KAut vienmēr būtu ZIemassvētki. :)