|
Jan. 9th, 2011|02:12 am |
man ir milzīgs prieks, kad 26/27 gadus veci man saka, ka savos "jaunajos" 22 esmu ļoti pieaugusi, gudra un bla bla bla un viņiem ir mani ir interesanti..lai gan dīvaini, jo vislabāk man šķiet es jūtos 19gadīgajiem.
Vispār, cilvēki runā, ka sākoties katram jaunam gadam kaut kas mainās. Un, lai arī mans pēdējais gads ir bijis tik pārmaiņu pilns, ka gūti iedomāties kas vēl varētu mainīties, man šķiet, ka šobrīd manī tomēr notiek kaut kādas pārmaiņas. Bet šoreiz ne ar manu dzīvi kā tādu, bet mani pašu, maniem uzskatiem, mērķiem utt.
Satiku savu ūbersmuko turku čali ar kuru parasti vismaz pabučojamies, bet man ir tā mistika (cik nu mistika), ka pēc pabūšanas ar Andreju vismaz kādu laiku negribu un nespēju būt ne ar vienu citu. + esmu nedaudz jau pārballējusies pēdējo nedēļu laikā un piedzerties arī neprasās un ir diezgan neiespējami, ja man nav miljons + vēl mēnešreizes, tā kā galīgi nebija īstais brīdis. Vienkārši aizlaidos.
Tgd izdzeršu buljonu un iešu gulēt.
Rīt pamēģināšu kaut ko, kas man liekas, galīgi neatbilstošs man, bet nu kāpēc gan ne - jogu. |
|