(no subject)
Aug. 23rd, 2006 | 11:42 am
From:: tikidal
vājprāta garlaicība, nekas nenotiek, nekas, it nekas, sajuku prātā jau vakar, bet šodien tas turpinās, nezinu vai gribu to pašu, ko vienmēr, atceros sevi lietus laikā, pilsētas autobuss aizved mani uz gala staciju, pēdas sniegā nav salīdzināmas ar nospiedumu smiltīs, apnikušais laiks ierobežo esamību, nekad nebūtu domājusi, ka nākšu šurp, iet pa akmeņiem man sagādā mokas, esmu atnākusi sēdēt, kad būs rīts, nevinnozīmīgi izteicieni, skaņa sāk izbeigties...sss...mans prāts ir iemidzināts.