tiitars' Journal

12:58am: tagad skaitās, ka ārstējos, sēžu tērpies kompreses apģērbā - cepurīte galvā ar vati, kā liels zīdainis. dažs tagad par mani smietos, dažs raudātu, bet lielākajai daļai būtu vienalga, un arī man ir vienalga

3:04pm: par slimību
Cerams, ka pāries sūds tāpat, pa nakti gulēju ar šņabja kompresi, un liekas, ka šodien ir normālāk, vakar bija traucējumi pat košļājot ēdienu, nesēdi, draudziņ, caurvējā, saķersi kaut kādu iekaisumu, negribas iet pie ārsta, ceru, ka nevajadzēs, jo man no ārstiem ir bail, pareizāk sakot, no ārstu apmeklējumiem, pats jau bailīgs esmu, čīkstu par jebkuru disfunkciju, cik nu čīkstu, cik baidos, kāds cits varbūt nemaz neievērotu, ka viņam siekalu dziedzeri iekaisuši, un dzīvotu, cepuri kuldams, vien tālāk, un draza tāpat atkāptos.

5:27pm: vispār kļūst labāk, es veicu uz sevi eksperimentus. komprese iedarbojas, sāpes mazinājušāas vaiga kaula apvidū. aspirīnu arī iedzēru, jo atcerējos, ka tas ir pretiekaisuma līdzeklis. tad jau laikam būšu vesels.
galvenais, lai būtu veselība pateicības dienā, jo tad mani ēdīs.