| 10:34p |
Mjaa, dziive tomeer ir savaada. Veinas nakts laikaa un viena idinja deelj rodaas kaudz probleemas. Un, sasodiic, vai var buut taa, ka cilveekam ir labi personiigajaa dziivee un slikti darbaa? Vai arii otraadi?
Briizam apniik buut pilniigam optimistam un visu laiku iestaastiit sev, ka kautkad jau tas buu, kautlkda viss buus labi, naakotnee viss buus OK. Briizam pat leikas, ka pats vairs tam iisti neticu...
Iisteniibaa man ir apnikusi viena lieta - tas, ka nemitiigi kaads mani ierobezo un es upureejos kaada labaa. Lai arii taads es esmu peec savas dabas, es esmu pietiekami izmainiijis lietas sevii, kuras psihologi uzskata par neiespeejami izmainaamaaa, veel paliek tikai slinkums un veel sis tas.Dziive ir nezeeliiiga, gribi izdziivot, neleiad sev klaat nevienu un esi auksts kaa ledus, stiprs kaa akmens, ass ka nazis...
A savaadaak, nihuja. Padoties nnevar nekad, vienmeer vajag ciiniities liidz peedeejam un laikam tas taa arii notiks! |