Baudas · pauzes.

Vakar pēc savu 15`000 vārdu garo darbu pabeigšanas bija vēlme atslēgt domāšanu pie kādas smejamas komēdijas. Atrast kādu, kuru gribētu noskatīties nebija viegli, kādu pusotru stundu pavadīju YouTube izskatot vairākus desmitus traileru. Netīšām uzdūros The Proposal (2009), kopā ar N. apskatīju filmas traileri un nolēmām, ka šovakar neko labāku neatradīsim un skatīsimies šo pašu.

Filmas pirmās piecas minūtes atgādināja filmas "The devil wears Prada" sižetu. Komēdijas biju uzķērusies uz romantiskās filmas, ar dažiem grama humora. Viegli skatāma, roka nestiepās pēc pulksteņa, lai garlaicības mākta uzzinātu, cik ilgi tā vēl vilksies. Protams, sižeta līnija samežģījās tā, ka PMS laikā var kārtīgi saraudāties un visu atlikušo vakaru pavadīt uzdot sev jautājumu: "Vai es kādreiz uzvilkšu balto kleitu un došos pie altāra?". Visā visumā, vērtēju kā pozitīvu, vairāk smējos nekā raudāju..

Varbūt Tu pēdējā gada laikā esi redzējis kādu smieklīgu komēdiju, ko varētu ieteikt arī man?

Es te tā savā nodabā šodien padomāju, ka manā gadījumā teiciens kā sagaidīsi Jauno gadu, tā pavadīsi  neatbilst nemaz. 2008./2009. gadu sagaidījām diezgan spontānā pasākumā pie mana ziemas dīķa, dzerot karstvīnu, slidojot un vienkārši jūtoties labi ar N. labākajiem draugiem, gan no Jelgavas, gan Rīgas. Draugu skaits bija mērāms padsmitos. Un zināt, kas notika gada laikā? Es šos cilvēkus redzēju arvien retāk. Pēdējo reizi daudz maz kopā visus redzēju martā, N. dzimšanas dienā, pēc tam mēs katrs aizgājām uz savu pusi. Rīgas grupiņa sašķēlusies savā starpā, viens uz vienu pasaules malu, otrs uz otru, nevienam neko nesakot. Jelgava no mums ir norobežojusies, izdzēsusi no oranžā portāla un bloķējusi mūs visos saziņas līdzekļos. Gada beigās vairs nebija neviens, ko aicināt uz jaunā gada svinībām. Ja tā turpināsies pat nebūs ko aicināt uz mūsu bērēm.