Vistrakākais laikam ir tad, kad nav motivācija. Tad nekādi nepiespiedīsi sevi darīt kko, vai domāt par to, kas ir jādara... Pienākums ir viena lieta, bet tas, kad Tava izvēle ir iesaistīta un jūtot, ka vienīgais, kas ir vajadzīgs, ir tikt prom no tā, kas aptur un nomāc. Es labāk brauktu stāvēt uz sarkano lukturu ielas, nekā mocītos ar to, kam nākotni neredzu. Vai arī varbūt tas ir tāds prāta izmisuma stāvoklis, kkas, kas ieņemts galvā un nav vairs dabūjams laukā, bet vismaz pozitīvi ir tas, ka beidzot sāku atbrīvot dzīvi no tā, kas patreiz nav vajadzīgs... Lai ir labi, lai ir slikti, bet lai ir tā kā es vēlos...
cik ilgā laikā var tikt no LV prom - izdzīvojot tur - kkur ārā?...
Dažreiz gadās piedzimt nepareizajā vietā...

Current Mood: sasists
Current Music: never think