Izmisums? apjukums? prāta šīze... Atkal iebrukums prāta mistērijās un slēptākajās dzīlēs, kas, maitas, nu negrib ražot tos endrofīnus... Vai atkal tā ir kārtējā hipohondriķa paranoja? Es gribētu kādu labu padomu, kā nedomāt, nejust, bet dzīvot? Tikai ne kārtējo miljardo grāmatu padomu - kā justies apmierinātam un atbrīvoties no krāmiem - respektīvi - no sevis... Šodien ir kaitinoši skaisti iekrist sniegā , bet lai izveidotu enģeli trūkst viena spārna... sanāktu kropla puse no enģeļa... Es varētu kausēt ledu , apludināt pasauli, izdzīvot - pieliekot pie deniņiem pistoles stobru... Uzspēlē ar mani krievu ruleti... Lūdzu...
Current Mood: [bez]samaņa Current Music: let me sign
|