riiits, vakars jaucaas kopaa.. es neveelos nevienus sapnjus vairaak.. nogali vinjus.. man gribas KLIEGT un skjaidiit stiklus ... sapleest sev praatu un izlauzt celju apakalj.. Dodiet man sasodiitos surogaatu sapnjus , lai mirstu es cieshanaas, bet juutos kaut briidi laimiigS beerns... tu nezini nezini nezini... un tu negribeesi zinaat... negribeesi zinaat un nekad vairs nedarbojas... dodiet man devu, jo rokas tieshaam netriiicees un ljaujiet man nomirt peec pashas veelmeem, nevis turot mani sasaistiitu iedomaataa dziivee.... es gribu gribu gribu, kaut pleeeshiet man aaraa sirdi... ljaujiet man buut ... kaut izdomaatam... ljaujiet beernam izlauzties ... Luudzu.. ja tu man buutu, bet tevis sasodiits nav... un es tomeer gribu pasleepties pie tevis un neatgriezties liidz nedabuuju maaksliigo laimi, laime tomeer ir nopeerkama.. lai cik skalji buutu mani smiekli es nevaru buut stiprs beerns un tikt pati galaa.. ljaujiet man pazust un izniiciinaat, lai vareetu atgriezties vai vienkaarshi nomirt kaadaa izdomaataa pasauleee... izniicinaat ir mans meerkjis,... LUUDZU LUUDZU izglaab mani... LUUDZU, jo pati es nespeeshu to izdariit... nespeeshu un nevareeshu... LUUDZU... bet vienkaarshie esmu paaraak vaaja.. vienkaarshi vabuut paaraak gljeeva... un vienalga mans celjsh ved pie beerna kursh grib izlausties un pie asaraam , kas man liek sajukt... bet varbuut jau ir par veeelu... par veelu.. glaab....