1,2,3 un Tu esi brīvs... Īstenībā tas viss ir vienkārši, ne? Ja vien nebūtu tik ļoti bail... Ieslodzīts savā prāta cietumā, netiksi vairs brīvībā. Kāda gan vispār daļa kādam citam kā dzīvoju, kā gribu dzīvot, par ko gribu kļut vai es studēju vai ne... Sasodīts kapē man tagad būtu jāturpina darīt to par ko es nevaru sevi iedomāties... es negribu nozaudēt 4 gadus, kaut arī jebkura mācīšanās vienmēr nāk par labu, bet kur paliek izvēles brīvība? es izvēlējos piedzimt, es izvēlējos izdzīvot, kapēc gan lai es nevarētu izvēlēties kā nodzīvot savu dzīvi vai arī kad nomirt?... 4,5,6 arī mēs Tev neesam sveši... Ja man būtu vairāk spēka salauzt savu cīņu, es to lauztu, bet man nav pat spēka nomirt... cik sāpīgi būtu nolekt no klintīm?
Current Mood: trulums iekš zaptsburkas Current Music: bella's lullaby
|