urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth thirteenth thirteenth riexta@yahoo.com thirteenth 2011-10-17T08:11:41Z 2011-10-17T08:11:41Z urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:14569 2011-10-17T11:11:00 2011-10-17T11:11:00 2011-10-17T08:11:41Z 2011-10-17T08:11:41Z Jāsaka kā reklāmā: Oficiāli gada labākā diena! Nevar jau teikt, ka labākā, bet nu pēdējā darba gan. Galds ir nokopts, viss ir salikts pa maisiem, vienu brīdi jutos kā krāmējoties, lai dotos no slimnīcas mājās, kas arī mani drīz vien gaida… Redzēju arī Viņu: Oficiāli pēdējā reize, kad Viņu redzu. Laikam nākamā tikšanās reize būs pēc pusotra gada… Man līdz smadzenēm neaiziet, ka Viņu vairāk neredzēšu tik ilgi, bet tagad daudz kas līdz smadzenēm man vairāk neaiziet. Ja parēķina, cik vēl laika ir palicis, lai būtu pagājuši tie 10 gadi, tad ir vēl daudz laika. Tagad ir pagājuši 2,5 gadi, kad atgriezīšos būs 3,5. Nezinu, kāda atgriezīšos, vai tāda, kāda vēlējos atgriezties jauna, blonda, dzīvespriecīga, bezrūpīga, smaidīga vai arī tāda pati kā tagad, nedaudz rūpju sagrauzta. Neesmu izpildījusi nevienu no saviem plāniem: romāns nav aiznests uz redakciju; cepumu bizness arī nav uzsākts… ko es bremzēju, nesaprotu. <br /><br />Tātad: oficiāli, visu laiku labākā diena un punkts. urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:14312 2011-10-06T09:16:00 2011-10-06T09:16:00 2011-10-06T06:16:46Z 2011-10-06T06:16:46Z Žēl, ka man atkal ir te jāraksta. Bija jau kādu laiku miers, bet tagad atkal uzjundījās vecā sāpe, nav jau tā ka uzjundījās, bet nu, ja visu laiku skan Creed-With Arms Wide Open, tad tas nav uz labu. Tāds laiks vienkārši ārā. Bet patīkamā nots ir tā, ka mana dzīve vismaz fiziski sākas no jauna. Pagājis ir atkal viens periods un kā spirāles efektā, atkal viss sākas no jauna tikai citā dimensijā. Jūtu, ka jāizdomā kāda izklaide…. urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:14021 2011-09-14T15:29:00 2011-09-14T15:29:00 2011-09-14T12:29:56Z 2011-09-14T12:29:56Z Tātad stāsts – klausos 304 dziesmas uz austiņām un es pat nezinu, kā var izrēķināt iespējamību, ka to dziesmu, kuru tieši klausos austiņās raidīs pa Star FM. Pie tam tā dziesma ir ne pārāk jauna, pat drīzāk veca. Bet izrādās, ka ir tāda varbūtība pastāv un tā notiek 14.09. urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:13675 2011-09-06T16:34:00 2011-09-06T16:34:00 2011-09-06T13:39:10Z 2011-09-06T13:39:10Z ārsts man aizliedza ēst miltu ēdienus un saldumus... kaut ko tādu es dzirdēju pirmo reizi, man!!!! un aizliedza... pilnīga nepieklājība. Tā vispār nekas īpaši nav mainījies manā dzīvē, ja nu vienīgi bija krustojums, kurā es mēģināju laicīgi neiebraukt un uzskrēju tieši viņam virsū... urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:13522 2011-08-16T16:28:00 2011-08-16T16:28:00 2011-08-16T13:29:11Z 2011-08-16T13:29:11Z Pienācis ir brīdis, kad negribas neko. Tikko vēl salielījos, ka es gribu strādāt, ka nekad nebumbulēju un bac, esmu apstājusies pie viena darba, kas man totāli riebjas, tiešām slikti paliek iedomājoties vien. Es jau zinu, kā būs, es uztaisīšu 3 atskaites pa vienu tēmu tikai 3 dažādos griezumos, bet atnāks boss un protama lieta viņam vajadzēs vēl 4to griezumu un nākamajā gadā man jau būs tādi sviesti jātaisa 4 gb, bet protama lieta būs vēl kāds, kas nebūs apskatīts un tā līdz aritmētiskā progresija mani aizvedīs bezgalībā vai bezdibenī.<br />Ko tur daudz par negatīvo, vajag arī par ko pozitīvāku. Piemēram, mani kolēģi (sieviete un vīrietis), viņiem tādas aizliegtas attiecības, bet nu te abi trinas un beržas viens gar otru un es jau viņus saprotu, tādēļ nenosodu, bet vērot viņus man dikti patīk. Kā viņi tēlo, ka neko tādu nedara, bet pēc baumām ir abi bijuši brīvdienās, ka sarakstās e-pastos, noteikti tiekas… mmmm…. Mani šī doma silda, viscaur silda. Ja es būtu tik pat perversa kā mīļais cibiņš psihs, es noteikti publiski aprakstītu kuru vietu un kā mani kas silda. <br />Bet vistrakāk mani sabiedēja cilvēku slepenās dzīves. Neiedomājami, bet katram, es domāju 99,5% ir slepena dzīve. Ja ne fiziski, tad virtuāli. Cik dīvaini, ka mēs varam būt tādi aktieri un nospēlēt tik daudz lomu vienā piegājienā. Pat vienā telpā mēs jau spēlējam daudzas lomas: padotais, draugs, kolēģis, bet iedomājamies, ja mēs vēl pievelkam klāt internetu un telefonu, tad tieši šajā pašā brīdī mēs varam būt arī māte, meita, sieva, mīļākā, draudzene… un nekad tu nevari pateikti, vai runājot ar cilvēku viņam vēl nav kāda slepena dzīve, kurā viņš var izpausties, kurā viņš var izdzīvot savus sapņus, pārdzīvot savas bēdas un just atbalstu. Man gan diemžēl nav neviena, kas tiešām ieklausītos manā sāpē. Kā jau saka, cilvēks savā ziņā ir vientulīgs, tāda noteikti es esmu, bet man ir citi šizofrēniskāki veidi kā ar to tikt galā, tādēļ tagad es pat vairāk nesatraucos…<br />Kaut ko gribēju uzrakstīt par viņu, kaut vienu no viņiem, bet… man nekas nenāk prātā, zinu tikai to, ka es viņus visus mīlu, tiešām mīlu un kā saka – vai tad tiešām vajag pretmīlestību, vai ta nevar vienkārši mīlēt neko nesaņemot pretī. Nākas… :) urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:13250 2011-08-09T14:58:00 2011-08-09T14:58:00 2011-08-09T11:59:00Z 2011-08-09T11:59:00Z Vispār perfektākā diena viņa pieminēšanai vispār… ārā līst, kas jau uz sentimentu velk, es jau iededzu sveci, lai viņam siltāk un vēl ir jāizvēlas īstā mūzika. Pagaidām man bija Grigorijs Leps – rumka vodki na stole (<a href="http://www.youtube.com/watch?v=X778LvF-FAk">http://www.youtube.com/watch?v=X778<wbr />LvF-FAk</a>) , bet tā jau man vairāk patiktu, bet viņam es varu saderēt patiktu šitā - Artur Pirozhkov Peredays (<a href="http://www.youtube.com/watch?v=89elaofIXMM">http://www.youtube.com/watch?v=89elaof<wbr />IXMM</a>). urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:13010 2011-08-09T14:39:00 2011-08-09T14:39:00 2011-08-09T11:39:39Z 2011-08-09T11:39:39Z Es jau kādu laiku gribu pastāstīt par savu draugu, tā noteikti es varu viņu saukt un par to, kā man viņa pietrūkst. Dīvaini, ka jānotiek tām nelāgākajām lietām tieši ar tādiem cilvēkiem, ar kuriem man ir labs kontakts, bet jā, viņš ir miris un vēl tik jauns. <br />Vēl nesen man par viņu atgādināja informācija, ka Ikšķilē notiek kauju rekonstrukcija un es atcerējos, ka viņš arī tādās piedalījās. Viņš stāstīja, kā pārģērbās dažādās formās, kā viņi tēloja kariņu vai bija lietus vai spīdēja saule. <br />Un tikko es gribēju atcerēties viņa miršanas dienu, jo tā ir vienu dienu pēc viena īpaša cilvēka kāzām, un iedomājieties, ko es atradu googlē, viņš ir rakstījis kaut kādā portālā wall of the world: „Esiet prātīgāki!” Es riktīgi sajutu aizsaules elpu savā pakausī! Tas bija tā it kā viņš šodien ir uzrakstījis un secinājis par savu nāvi, ka ir jābūt prātīgākam par viņu. Viņa nāve bija briesmīga, noslīgšana 25 gadu vecumā sev zināmā ūdenskrātuvē nav normāla. Tā kā jā, E, mēs būsim prātīgāki :D <br />P.S.jāpieraksta viņa dzimšanas diena – 20.04., citādi es visu laiku aizmirstu atzīmēt…. urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:12746 2011-08-03T15:03:00 2011-08-03T15:03:00 2011-08-03T12:04:10Z 2011-08-03T12:04:10Z - Vai tu vēl viņu mīli?<br />- Es nevaru pateikt, ka nemīlu. Nevar tā vienkārši kādu ņemt un nemīlēt. Vienkārši es samierinos ar radušos situāciju un mēģinu dzīvot tālāk. urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:12441 2011-07-27T13:02:00 2011-07-27T13:02:00 2011-07-27T10:02:32Z 2011-07-27T10:02:32Z Vakar tātad sapirkos uz nedēļu, satērējos protama lieta un pielādēju tā jau pilnos plauktus vēl pilnākus. Vispār jau ir kaut kas ne tā kā vajag, visa kā ir mājās, bet tā vai tā ir sajūta, ka nava un jāiet piķītis atdot veikalā. Laikam vienu reizi vajadzētu patukšot plauktus un uztaisīt tādu ēdienu, kurā varētu izlikt visu plauktu saturu, galvenais pielikt kečupu un ēdiens perfekts. <br />Nezināmu iemeslu dēļ, liekas, ka ārā ir nenormālīgi karsti, bet laika ziņas rāda, ka ir norma 25, izjūtas kā pie 27. Tā ir tiem birojā sēdētājiem, nemaz nezin, kāds ārā ir laiks. urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:12039 2011-07-26T14:34:00 2011-07-26T14:34:00 2011-07-26T11:34:23Z 2011-07-26T11:34:23Z Laikam mani hormoni ir satrakojušies, jo šodien es redzēju sapnī savu kolēģi mani skūpstam un dāvinām dārgas dāvanas. Tas gan nebija tas cilvēks, kuru parasti es vēlos redzēt vismaz sapnī, bet viņš arī nebija peļams izrādās un es pat vēlējos ilgāk palikt viņa tuvumā, lai līdz galam saprastu, vai man viņš patīk vai nē.<br />Tagad viņš, nu tas viņš, kas ir visa nelaimes sakne, sēž manā kabinetā, kaut ko runājas. Dīvaini, bet atkal manī nekas nesakustējās jūtot viņa klātbūtni. Viņš tur sēž un lai tik sēž. Vakar no viņa dabūju buču (tādu oficiālu) arī nekā. Un es jūtos TIK labi, tik labi, ka es nesaprotu tos cilvēkus, kuri saka, ka labāk ir kaut ko just, nekā nejust neko. Tas taču ir tik fantastiski, vk palaist viņu prom no sevis un nejust neko. <br />Ir atkal viena pozitīva diena gandrīz galā, radio skan: Richard Hawley - Coles Corner, man patīk.<br />Šodien plānā ir sapirkties visai nedēļai, lai ietaupītu naudu, diez tas ir prātīgi un tas tiešām darbojas. 3 nedēļas es tā mēģināju un likās, ka pirmā nedēļa ir galīgi čau, bet nākamajā nedēļā bija labāk un trešajā pavisam labi. Tika ieplānots maximums, ko mēs apēdam un izrādījās, ka tas nemaz nav tik liels. urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:11929 2011-07-18T17:17:00 2011-07-18T17:17:00 2011-07-18T14:17:26Z 2011-07-18T14:17:26Z Es tak sen jau gribēju ieteikt paklausīties vienu radio, kad man neko citu negribas klausīties, tad es paklausos www.somafm.com sadaļu poptron. Tāda ņirdzīga radiostacija, viss tāds nepierasts.<br />Otra lieta, es redzēju sapni, atkal kārtējo sapni un tagad man būs atkal par ko rakstīt. Es gan nekur neesmu likusi iepriekšējo sapni, bet nekas, gan jau paspēšu. Man drīz būs daudz laika…<br />Trešā lieta, tad kad es saprotu, ka viss man ir nokārtojies, tā, protams, Viņš uzskrien man virsū un vēl tādā nepatīkamā situācijā, bet ziniet, tas ir sasniegums, man pakrūtē nekas nesakustējās, tā kā esmu uz pareizā ceļa… urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:11614 2011-07-18T10:28:00 2011-07-18T10:28:00 2011-07-18T07:32:05Z 2011-07-18T07:32:05Z Rītā viss sāksies, jau tagad esmu gaidās un ceru, ka viss noritēs kā vajag. Būs saulains laiks, visi uzvedīsies un liks man mieru, es varēšu izbaudīt šīs dažas dienas bez darba… Diez ko cilvēki gaidītu, ja nebūtu atvaļinājuma un nebūtu darba. Tas tak ir tik ideāli, strādā un par to vien domā, kā par atvaļinājumu…. urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:11513 2011-07-14T12:51:00 2011-07-14T12:51:00 2011-07-14T09:58:17Z 2011-07-14T09:58:17Z Saklausījos Skunk Anansie, asaras sāk spraukties un punķis stiepjās pa visu darba galdu. Jāskatās, ka neatsaka klaviatūta darboties :D johaidī, cik daudz būtu atmiņu, ja es neapsolītu sev, ka tas dzīves posms ir izsvītrojam ārā. laikam vienkārši zemapziņa man liek sajust kaut ko pakrūtē, jo nekas taču nav bijis un nekas nebūt, ir tā pat kā pirms lielā sprādziena: es esmu gaiša, jauka, saulana un man viss ir kārtībā, esmu laimīga...ai, cik ļoti laimīga... urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:11072 2011-07-13T16:09:00 2011-07-13T16:09:00 2011-07-13T13:13:52Z 2011-07-13T13:13:52Z KKL, lai arī cik muļķīgi tas nebūtu, bet varbūt tomēr ir labi, ka koncentrētos uz pozitīvo:<br />1) Nedēļas nogalē nekas slikts nenotika, kas bija par iemeslu svinībām nelielām;<br />2) Visas dienas es esmu laicīgi mājās, kas nozīmē, ka paspēju arī atpūsties no darba un padarīt kaut ko citu, piemēram, paskatīties teļļuku;<br />3) Šodien būs kaut kāda šausmu filma „ Goblins” , man dikti gribas redzēt, domāju, ka tas mani iespaidos ļoti emocionāli un es nevarēšu atkal gulēt naktī, jo man rādīsies murgi (par murgiem runājot, redzēju viņu sapnī –murgā, atkal, diez kad tas pāries)<br />4) Galvenais, ka šodien jau ir 3diena, ir gandrīz darba dienas beigas, bet esmu sadarījusi dikti daudz, garīgais labs un es gaidu atvaļinājumu un braucienu… urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:10927 2011-07-08T12:46:00 2011-07-08T12:46:00 2011-07-08T09:50:12Z 2011-07-08T09:50:12Z Nezinu, vai kaut kas šodien man sabojās garīgo. Daudz ir ko darīt, bet esmu pozitīva un pa spīti viņam (Likteņtēvam) es ar visu tikšu galā… urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:10566 2011-07-07T16:26:00 2011-07-07T16:26:00 2011-07-07T13:29:54Z 2011-07-07T13:29:54Z Kaut kādā no Epizodēm es biju pieskārusies tēmai, kas mūs vada, šodien man ir uznācis pavisam apcerīgs noskaņojums (atkal) un tādēļ atkal pievērsīšos dzīves jēgas meklēšanai. Palasījos iepriekš rakstīto Epizodē Nr.5 un skaidrs, ka mans viedoklis nav mainījies un neko jaunu vēl pa šito laiku neesmu atradusi, bet nu tomēr ir daži updates manai prātuļošanai…<br />Šodien ir 2 tēmas: kādēļ mēs tā tiecamies dzemdēt bērnus, kādēļ ir tā ieprogrammēts, ka ir jādzemdē, ir jāturpina cilvēku rase. Mēs taču esam daudz saprātīgākas būtnes par, piemēram, trusīšiem, mums taču vajadzētu saprast, ka dzīve nav tā vērta, lai tam pakļautu vēl kādu? Mūs taču nevada tikai impulsi un dzīvnieciskas tieksmes, mēs tak varam izvēlēties visādus aizsargāšanās veidus, lai nekad nekad nepakļautu tādiem pārdzīvojumiem vēl kādu. Bet nē, mums tak vajag apaugļoties, izciest vēl tās netīrās lietas ar dzemdībām, tikt pie brēkulīša, kas ir vienkārši fantastisks, tad rūpēties par viņu un mācīt visu, ko mēs esam ieguvuši ar savu dzīves pieredzi un tad palaist lielajā pasaulē, lai arī viņi pieredz tās pašas mokas ko mēs, salauztas sirdis, tuvinieka nāvi, mīļotā meklēšanu, slimības, mācīšanos, tiekšanos pēc nodrošinātas nākotnes. Un cik daudz ir tie laimes un prieka mirkļi, vai tiešām tie atsver visu, ko mēs esam nodzīvojuši. Vispār es nedrīkstētu šito rakstīt nemaz, lai Likteņtēva dusmas nedabūtu pār savu un ne tikai savu galvu, bet lai nu kā, kaķa lāsti nekāpj debesīs :D Bet nē, bērni dzimst, lai arī Latvijā mirstība pārsniedzot dzimstību, laikam kopā pasaulē arī samazinās cilvēku rase, bet nu lai, tad vismaz ir lielāka iespējamība izdzīvot, jo nav tik lielas konkurences :)<br />Otrs jautājums, drīzāk uzburta dzīves ainiņa: tātad Likteņtēvs, kas ir paņēmis manu failu un tagad viņam ir jādomā, ko lai ar mani iesāk 01.07.2011. Viņš skatās, ja es izdarīšu visu, ko esmu ieplānojusi, tad ar mani nebūs labi, mani piemeklēs nāvējoša nelaime. Viņš paskatās cik dienas viņam ir jānotur mani vienā vietā, lai arī es dikti tiecos pie jūras, bet tur es nedrīkstu iet. Viņš domā tā, ja es viņai uzsūtīšu vemšanas gribu, tas nebūs oriģināli, jo nesen viņai tā jau bija. Ja es uzsūtīšu apmājušos laiku, tad, spriežot pēc viņas domām, tā vai tā viņa brauks uz jūru… Ja es uzsūtīšu lietu, tad nebūs labi labībai vai kam tādam, kas ir saistīts ar labu laiku, vai tieši otrādi, nedod dievs izaugs vēl laba raža (vot īsti nezinu, kas tieši ir tagad laukos populārs, sausums, vai pārlieku liels mitrums).<br />Viņš vēl nedaudz padomā un iedomājas, jābūt oriģinālam, jāizdara tā, lai tiktu salauzta roka, lai viņa tiktu slimnīcā uz visām brīvdienām un tad ir garantija, ka viņa nekur netiks. Un tas nostrādā, es sēžu slimnīcā, skatos, ka ārā ir jauks laiks, bet nekur tā īsti netieku. Paldies, viņam vai nu par manis glābšanu, vai par sliktāko manas dzīves turpinājuma variantu.<br />Vēl ir divas lietas, kas man ir aktuālas ir globālā sasilšana un tas, kas vīrieti var pacelt tādas sievietes acīs, kas ir zaudējusi ticību vīriešiem vispār… par to vēlāk ;) urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:10385 2011-07-06T16:20:00 2011-07-06T16:20:00 2011-07-06T13:25:34Z 2011-07-06T13:25:34Z Paturiet man kāds rociņu kamēr man pavisam dūša nav aptecējusies. Ak, kādēļ man vajadzēja klausīties tos Pienvedēju piedzīvojumus, bet tas bija nejauši, kā viss šajā dzīvē (drīzāk šķiet ir nejauši) un un un atkal man uzmācas tā labi pazīstamā ilgu sajūta, kas samaisās ar sliktu dūšu un asaru kamolu kaklā... urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:9999 2011-07-05T16:45:00 2011-07-05T16:45:00 2011-07-05T13:49:10Z 2011-07-05T13:49:10Z Nedēļas nogale? Totāli drausmīga, ja man kāds teiktu, ka vienas dienas laikā var paspēt salauzt roku, tikt pie ķirurga, taisīt kopīgo anestēziju, dabūt ģipsi es toč viņu pasūtītu trīs mājas tālāk. Bet ne, tā gadās un visi plāni ar zemeņu zaptes vārīšanu un citām nedēļas nogales ierastajām aktivitātēm pagaisa…<br />Tagad atkal darbs, vismaz labi, ka noskatījos vienu normālu filmu: Blue valentine…Likās, ka režisors ir vienkārši izcils, man patika un stāsts tik reālistisks, ka šermuļi metas… ka man arī tā negadās… urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:9792 2011-06-27T16:56:00 2011-06-27T16:56:00 2011-06-27T13:59:45Z 2011-06-27T13:59:45Z Šodien nedaudz padarbojos. Pēc superīgajām brīvdienām, kad var teikt nedarīju pilnīgi neko un tas ir riktīgi superīgi, man galīgi neko negribas. <br />Darbā valda pilnīgs klusums, visi ir atvaļinājumos un es vai beidzos nost aiz komunikācijas trūkuma.<br />Noklausos dažas dziesmas, katra nākamā ir arvien sviestaināka un laikam jāturpina strādāt :( .<br />Iesaku filmu: Forgetting Sarah Marshall un atzīstos mīlestībā aktierim Russell Brand, dieviņās cik viņš ir seksīgs un viņa stils, kas tiek ienests filmās ar viņa piedalīšanos ir man pa prātam. Galvenā atziņa skatoties filmu ir viņa personāža teiktais – es gribēju noklausīties tavu disku, bet nospļāvos un nolēmu turpināt dzīvot tālāk!!!! :) urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:9552 2011-06-22T14:41:00 2011-06-22T14:41:00 2011-06-22T11:44:25Z 2011-06-22T11:44:25Z Tātad manas nākotnes reālākie risinājumi:<br />1.es palieku kur esmu un tādā stāvoklī kā esmu. Es novecoju kopā ar Viņu un viss ir ierasts un normāls, kā līdz šim. Pēdējais skatos, ko es redzu ir, ka mēs ar Viņu pastaigājamies pa parciņu, abi divi sirmi, vairs neesam tik žiperīgi un lēnā garā velkamies baudot vasaru, zaļo zāli un klusumu;<br />2.Viņš noliek karoti un atstāj mani ar 3 bērniem. Un tad nezin no kurienes parādās X, viņš arī ir neapmierināts savā laulībā, sieva viņu ir pametusi un viss ir nogājis totāli tūtā. Viņš saprot, ka dzīvē ir tikai viens svarīgs cilvēks un tā esmu es un tādēļ mēs metam kauliņus kopā, varbūt uztaisām vēl vienu sīko. Tas varētu būt ap kādiem maniem 35 gadiem;<br />3.Viņš noliek karoti un mani vecu, resnu un ar bērniem neviens negrib ņemt. Es mēģinu kādu atrast, piepildīt dzīvi, bet vienīgais dzīves piepildījums ir mani bērni;<br />4.Viņš vienu dienu atnāk un pasaka, ka ir atradis citu savu vienīgo un neatkārtojamo mīlestību. Tas, protama lieta, ir nereāli, bet tomēr iespējams, ka var atrast kādu kas ir iejūtīgāka, gādīgāka, skaistāka un mīļāka par mani;<br />5.X ir sapratis, ka nav nevienas labākas un mīļākas un iejūtīgākas par mani un viņš mēģina mani atkarot. Viņš ir pametis savu ģimeni un vēlas, lai arī es to izdaru. Viņš saka, ka gaidīs mani mūžīgi, jo tiek mirkļi, kas ir mums bijuši kopā ir vis fantastiskākie un to dēļ ir vērts gaidīt;<br />6.Parādās manā dzīvē vēl viens X, tā būtu nereālā realitāte. Un tad viss viss sagriežas totālā superā un mana dzīve paliek pilnīgi nekontrolējama.<br />Diez ko Liktenis būs man izdomājis. Es tā kā baidos no tā, ka no visa piepildīsies 1.variants. Es visu mūžu nodzīvošu pēc kāda tiecoties, ilgojoties un nekad līdz galam nebūšu piepildīta. Bet tā būs mierīga un vienmuļa dzīve, kurā es mēģināšu ienest kādu odziņu, bet man noteikti nesanāks, jo Viņš ir pārāk konservatīvs.<br />Visnereālākais ir 2., 4., 5.variants. Viss kas ir saistīts ar X ir nereāli, domāju, ka viņš no manas dzīves jau sen ir izlauzies un atstājis tikai pēdas uz baltā datora monitora. <br />Un vispār es atkal iedomājos, ka dzīve ir pārāk īsa, lai to nodzīvotu bēdājoties, kādēļ man nesanāk priecāties par to, kas man ir. Atceroties no kādas pekles man ir izglābis Viņš… Man nekad, nekad nav gana…<br />Un vispār, nu parādi Likteņtēv’ kādas ir Tavas iedomātās mana stāsta beigas. Man liekas, ka es esmu apskatījusi visus iespējamos variantus :D<br />P.S. Mana mīļākā šī brīža dziesma: Alexandra Stan - Mr. Saxobeat<br />P.S.S. es esmu laimīga... urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:9438 2011-06-07T16:44:00 2011-06-07T16:44:00 2011-06-07T13:45:54Z 2011-06-07T13:45:54Z Nu ir pienācis tas brīdis, ka man negribas pilnīgi neko un iedomājieties, negribas pat strādāt… un… tādēļ es ielūrējos kādu joku:<br />Vinnijs Pūks griež Sivēntiņam matus:<br />-Sivēntiņ, Tev ausis vajag?<br />-Jā!?<br />-Še, ņem urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:8978 2011-06-03T14:23:00 2011-06-03T14:23:00 2011-06-03T11:25:42Z 2011-06-03T11:25:42Z Es paskatos ārā, un ūdens saulē vizuļo tik pasakaini, ka mani vien aicina, lai es izbaudītu šo haotisko dzelmi... Dīvaini, ka citiem tas noteikti liekas kas iekdienišķs un parasts, tā pat kā neviens negribēja skatīties uz spilgto sauli, kad tiem rādīju hallo efektu. Tas arī bija pārsteidzoši un skaisti. urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:8760 2011-06-01T17:19:00 2011-06-01T17:19:00 2011-06-01T14:19:28Z 2011-06-01T14:19:28Z Viss notiek! Es esmu dīvainākais cilvēks pasaulē, man ir kā vienmēr viss ko es vēlos, viss kā es vēlos, bet tā vai tā es esmu neapmierināta. Ne jau tā ka neapmierināta, bet mana sirds vēljoprojām pieder kādam, kuram tā nav vajadzīga. Bet vienu es esmu sapratusi, drīzāk pārliecinājusies, ka neko nevar ieplānot, pilnīgi neko. Ja arī tu kaut ko ieplānu, nenotiks tā kā esi ieplānojis. Un vēl, es gribētu izraut sirdi un zibarot to kādam, kam tā būtu vajadzīga.... urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:8695 2011-05-20T14:41:00 2011-05-20T14:41:00 2011-05-20T11:42:24Z 2011-05-20T11:42:24Z Manā dzīvē ir iestājies miers, tādēļ es nerakstu šeit un nevienu netraucēju ar savām problēmām. Cerams, ka tā arī turpināsies mūžīgi. Kā vienmēr domāju par Viņu, bet tas tā pa starpām. Vairāk nav kam sāpēt, jo viss jau laikam ir izsāpēts, bet tomēr vienu dienu braucot tramvajā, man ienāca prātā doma, kas būtu, ka Liktenis mani iemestu Viņam rokās, vārda pat tiešā nevis pārnestā nozīmē…. Es nezinu kā tas izskatītos, kāda tā būtu situācija, bet vienu dien, neko nedomājot būtu tā, ka pagaistu viss negatīvais, kas noticis starp mums un pēkšņi es atrastos Viņa tuvumā, un prāts pat nepaspētu piefiksēt, kā mūsu pievilkšanās spēks mūs savilktu kaislīgā skūpstā. Un nekas apkārt nebūtu svarīgs, tikai mēs un mūsu tuvums. Es iedomājos, kā Viņš mani apskautu, kā kādreiz, ievilktu plaušās manu smaržu un es saprastu, ka Viņš nekad mani nevēlas laist vaļā…. urn:lj:klab.lv:atom1:thirteenth:8235 2011-04-27T11:36:00 2011-04-27T11:36:00 2011-04-27T08:36:49Z 2011-04-27T08:36:49Z Man apkārt ir pilnīgs miers. Es esmu viena pati mājās un kā vienmēr nevaru izbaudīt klusumu, man ir jāieslēdz radio, jārunājas ar sevi un jāšausta, ka vajadzētu tā kā kaut ko padarīt, bet īsti nezinu vai gribu vispār kaut ko darīt. Vakar sauļojos un tas ir netipiski man, jo nevaru ciest iet ārā, bezmērķīgi gulšņāt un pēc stundas nonīkšanas saulē neredzēt nekādu rezultātu. Tomēr, rezultāts bija, vismaz nedaudz un tas mani priecē. Vkakar pēc nelielas glāzītes grādīgā manī atkal atdzima doma, es varu visu, pilnīgi visu. It sevišķi redzot pa televizoru dīvaino jogas pasniedzēju, kurš stāstīja kā ir jāmeklē sevī miers un sirdsmiers, ka ir jābūt tā kā kad skaties uz jūras plašumu un debesu velvi un uz mirkli sajūti mieru un plašumu arī sevī. Man liekas, ka tas būtu viegli izdarāms, tikai cik ilgi saglabātos šī sirdsmiera sajūta, domāju, ka ne uz ilgu laiku. Tātad es varu visu, diez kādēļ šodien pieceļoties vairāk neliekas , ka es varu visu, jo vienkārši negribu. Laikam vienkārši ir jābauda mirklis vientulības, kafijas tase un jāmēģina sakontaktēties ar sen nedzirdētu draudzeni ;)