- Epizode Nr.21
- 3/16/11 01:07 pm
-
Īss atstāsts un pastāsts. Tā kā Mēness ir sakāpis man uz ausīm un šis vēl draudziņš ir tik tuvu man (man jau viņš patīk, protams), jūtu, ka mana nostāja: es varu visu! ir pasīkusi.
1) biju tak uz to Feimas konci! Pilnīga un galīga manas emocionālas stabilitātes sagraušana 3 stundu garumā. Es jau domāju, ka klausīšu viņu un nepinkšķēšu kā tāds zīdainis, bet ne… Protama lieta, ka vajadzēja man noraudāties visas 3 stundas tā ka nākamajā dienā bija aizpampušas acis. Bet viņš teica, lai es neraudu, bet es tak nevaru neraudāt līdzi kad rāda viņa bildes, saka, cik viņš jauks un mīļš, un vēl tie bērni uz skatuves. Kā jau viņš teica, tad dzīvnieki un bērni uz skatuves un izdošanās garantēta. Viss jau notika latviešu stilā, nevis pieminēt ar prieku un jautrību, tā lai viņam pašam arī būtu prieks, ka izklaidējas viņa mūzikas ritmos, bet nē, jāuztaisa gaudulīgs pasākums (te es vienkārši mēģinu notušēt to, ka es esmu emocionāla un man nepatīk būt vietās, kas ir tik pārpildītas ar sāpēm un skumjām). Un vēl arī tas, ka mākslinieki dziedāja viņa dziesmas, bet tā kā tās nav radītas citu mākslinieku rīklēm, tad Olga izklausījās ne pārāk un Chili man likās vispār vairs nav dziedājusi kopš Fabrikas laikiem. Tātad kārtējās bēres, kas man nemaz nepatīk.
2) šodien sabraucu totāli kolēģim augumā, lai arī pastarpināti, bet ceru, ka viņš zināja par ko iet runa. Pateicu, ka viņš ir mīkstais!!!! Nu, nedomāju, ka tā nebija patiesība daļēja, bet varbūt nevajadzēja tik atklāti pateikt, ko es par viņu domāju. Bet man arī bija labs pamatojums viņu tā saukt:
a) lai arī mēs ar viņu sēžam aiz viena galda, viņš nekad mani neaizstāv, tad kad kaut ko mēģinu ieteikt (vispār tā ir bijusi viena reize pagājušonedēļ), bet tikai smejas par mani kopā ar pārējiem
b) viņš nemaz nerēķinās ar mani (tas bija gadījums ar pudeli un iziešanu, un manu ideju, kurā beigās nemaz nepiedalījos līdz galam). Pēc tā es uzrakstīju „kas mēģina izlikties, ka tāds nav!”;
c) un ko es pasaku vai arī par ko satraucos, vai arī ko es nesaprotu, viņš vienkārši smejas, saka, ak nepaskaidrošot, jo tur nav ko skaidrot, ko es kasos un ko es vispār ņemos.
To visu es saprastu, ja es sēdētu citā kabinetā un man nekādas darīšanas nebūtu ar viņu. Bet tad viņš stāsta par savām nebūšanā ģimenē, jauno brūti utt.
3) esmu nolēmusi nemeklēties… :D :D :D. Večiem manā dzīvē ir pielikts punkts, izņemot manu īpašo vienīgo mīļoto un labo…
4) un Hauss – protama lieta, kā tad par viņu aizmirst var. Tātad varēja redzēt dzīvē (nu labi, bija jau filma un noteikti viss tā izskaistināts un pielīdzināts tipiskiem gadījumiem), bet tomēr, kā darbojas psihologs. Un ka katrs vārds ko mēs pasakām, katra darbība, ko darām, katrs skatiens, kaut ko nozīmē. Man jau vispār padodas tā psiholoģiskā lieta un es sevi par daudz analizēju. Es iedomājos, kā paši psihologi tikai to vien dara, kā analizē savu darbību un bezdarbību, katru savu vārdu. Tā jau var nojūgties. Pietiek jau, ka es bez zināšanām par psiholoģiju, pārāk daudz aizdomājos par to, ko es daru, kādēļ es tā rīkojos, bet ko ta viņiem teikt. Ja man būtu vairāk laika, es sevi varētu paanalizēt tieši tagad pa punktam, bet tā īsi – 1 – cilvēka īpatnība, pārāk par visu aizdomāties, bet ir jāmeklē dziļāk, kādēļ mēs tā pieķeramies mirušajiem un tā pārdzīvojam, noteikti kāda bērnības trauma :D; 2 – es nevaru pieņemt, ka cilvēkiem var būt savādāki viedokļi nekā man un es vienkārši saskatu to, ka viņš par mani smejas negatīvi, bet īstenībā viņš vienkārši pasmējās. Esmu pārāk aizdomīga un paranojiski baidos, ka par mani smiesies, kas ir tikai sekas kādai bērnības traumai :D; 3 – es nemēģinu sakārtos attiecības ar savu vienīgo mīļoto labo, bet mēģinu tās emocijas iegūt pie citiem vīriešiem. Vajag izrunāties ar vienīgo mīļoto labo un mēģināt atgūt vai iegūt iepriekšējo dzirksti attiecībās, nevis meklēties pa kaktiem (lai arī to rakstot, viņš, tas viņš, nekad nav bijis mans kakts…. – totāls sentiments). 4 – man liekas, ka man nenormāli labi sanāk un esmu iedomājusies sazin kādu no sevis psihologu. Tas ir labi, ka var kaut ko izanalizēt, bet varbūt vienkārši ir jāatmet tā visa vervelēšana un jāsāk strādāt, beidzot :D :D :D