- Epizode Nr.12
- 1/19/11 04:36 pm
-
Draugs mans mīļais, ko tu ar mani dari (tas par Mēnesi)?!
Ja viņš (nu tas viņš, mans nelaimīgais viņš) var teikt, ka sapņus neatceras, tad es varu teikt, ka dzīvojos tikai pa sapņiem, jo tur viņu varu satikt. Diez vai tā ir, ka sapņos mēs īstenībā varētu izdzīvot citu dzīvi, to kuru mēs gribētu dzīvot, un tajā dzīvē, kad aizmiegam, mēs redzam šo dzīvi, kas arī ir interesanta. Šoreiz tajā otrajā dzīvē bija viņš man tik tuvu, tik skaidri redzēju viņa seju. Šoreiz viss grozījās ap darbu un pēc tam mēs gājām uz kaut kādu krodziņu nosvinēt kaut ko. Mēs tā kā nebijām ar viņu kopā, bet tajā pašā laikā bijām. Viņš ar mani runāja un es viņam atbildēju.
Žēl, ka darba diena man šodien ir bijusi par garu, tad varētu atcerēties vairāk no mana sapņa. Bet galvenais ir tas, ka viņu redzēju arī dzīvē. Tik tuvu, ka tuvāk nebiju tik ilgi viņam atkal bijusi. Ak jā, es taču apsolīju sākt jaunu dzīvi. Tad ziniet, šito visu rakstot, es neko nejūtu un ne jau mana apziņa, bet zemapziņa nostrādā pilnmēness laika sapņos. Es turos, tā vai tā.
Bet par vakardienas aptauju man atkal ir divējādi secinājumi. Viena grupa cilvēku ir tie, kuri vēlas izbaudīt visu, ko dzīve tiem sniedz un tas, ka lielākā daļa dienas tiek pavadīta ar darba kolēģi noteikti varētu novest pie tuvākām attiecībām, bet otriem ir klikšķis un viss. Mans iemīlēšanās process bija tāds: sākumā pilnīgs ignors un ilgi (viņu vienkārši es nemanīju, jo viņš ar mani nerunāja un arī darbi mums nebija kopīgi), tad viens vārds (tas varētu būt šis klikšķis) pārvērta visu. Vēl tagad atceros, kā tas izgāja cauri visam manam ķermenim un likās pārsteidzoši, ka viņš zināja dziesmas autoru. Un tad jau sākās, sapņi, ilgas, domas utt.
Un tagad mans iemīlēšanās process, kas ja es ļautu tam vaļu tiešām būtu iemīlēšanās process, tagad tā ir sausa teorija, ko vēl apspriežu ar jums, ir acu skatieni, kas nav nemaz tik īsi, es pat esmu greizsirdīga, ka viņš man nepievēršu uzmanību un sarakstās skaipā ar kādu. Vēl es biku pietēloju, ka esmu greizsirdīga uz vienu meiteni, kas bija atnākusi pie viņa. Skaidrs jau ir tas, ka nekas nekad nebūs, jo es to vienkārši neatļaušu (nedrīxtu arī, jo esmu uzticīga tagad jau diviem maniem dzīves vīriešiem), bet paskatīties var, vai tas varētu kaut kur nonākt. Ja es ļautos, tad es jau pēc 10 minūtēm būtu viņa skavās, 100 punkti, bet tas noteikti nebūtu tik kvalitatīvi, kā ar to īsto, bet tomēr būtu.