- Epizode Nr.10
- 1/17/11 11:59 am
-
Vakar man tāds jautājums radās – kādēļ mēs skumstam par tiem cilvēkiem, kas ir nomiruši, par saviem tuviniekiem utt. Kā parasts mirstīgais vakar skatījos Zirnekļacilvēku 2 un tur tanta stāsta, ka viņai taisās atņemt māju un tādā garā, un cik ļoti viņai trūks tēvoča. Un kādēļ tad viņai trūkst viņa? Tādēļ, ka nevar tikt galā ar naudām, banku. Tas nozīmē, lai sevi pasargātu pret sāpīgas līdzcilvēka aiziešanas, viņam vienkārši nedrīkst pieķerties, nedrīkst dzīvot tā, ka bez kāda nevari iztikt. Un vai tikai tad parādīsies tās īstās jūtas pret šo cilvēku. Tad es varēšu teikt, ka man pietrūkst viņš pēc būtības, nevis tādēļ, ka bez viņa es netieku galā? Bet vai tad, ja būsi materiāli patstāvīgs, varēsi ar visu tikt galā, vai tad būs vajadzīgs vispār kāds cilvēks blakus? Tas otrs arī būs patstāvīgs (tā vismaz ir jābūt) un tad kopdzīve nav kopdzīve, tikai būšana vienā telpā. Tātad secinājums (pēc maniem aprēķiniem), tu nevari izbēgt no ciešanām par līdzcilvēka aiziešanu viņsaulē, vai arī nedzīvo ar nevienu kopā….Kas labāk?