June 22nd, 2011

• 6/22/11 02:41 pm
• Tātad manas nākotnes reālākie risinājumi:
  1.es palieku kur esmu un tādā stāvoklī kā esmu. Es novecoju kopā ar Viņu un viss ir ierasts un normāls, kā līdz šim. Pēdējais skatos, ko es redzu ir, ka mēs ar Viņu pastaigājamies pa parciņu, abi divi sirmi, vairs neesam tik žiperīgi un lēnā garā velkamies baudot vasaru, zaļo zāli un klusumu;
  2.Viņš noliek karoti un atstāj mani ar 3 bērniem. Un tad nezin no kurienes parādās X, viņš arī ir neapmierināts savā laulībā, sieva viņu ir pametusi un viss ir nogājis totāli tūtā. Viņš saprot, ka dzīvē ir tikai viens svarīgs cilvēks un tā esmu es un tādēļ mēs metam kauliņus kopā, varbūt uztaisām vēl vienu sīko. Tas varētu būt ap kādiem maniem 35 gadiem;
  3.Viņš noliek karoti un mani vecu, resnu un ar bērniem neviens negrib ņemt. Es mēģinu kādu atrast, piepildīt dzīvi, bet vienīgais dzīves piepildījums ir mani bērni;
  4.Viņš vienu dienu atnāk un pasaka, ka ir atradis citu savu vienīgo un neatkārtojamo mīlestību. Tas, protama lieta, ir nereāli, bet tomēr iespējams, ka var atrast kādu kas ir iejūtīgāka, gādīgāka, skaistāka un mīļāka par mani;
  5.X ir sapratis, ka nav nevienas labākas un mīļākas un iejūtīgākas par mani un viņš mēģina mani atkarot. Viņš ir pametis savu ģimeni un vēlas, lai arī es to izdaru. Viņš saka, ka gaidīs mani mūžīgi, jo tiek mirkļi, kas ir mums bijuši kopā ir vis fantastiskākie un to dēļ ir vērts gaidīt;
  6.Parādās manā dzīvē vēl viens X, tā būtu nereālā realitāte. Un tad viss viss sagriežas totālā superā un mana dzīve paliek pilnīgi nekontrolējama.
  Diez ko Liktenis būs man izdomājis. Es tā kā baidos no tā, ka no visa piepildīsies 1.variants. Es visu mūžu nodzīvošu pēc kāda tiecoties, ilgojoties un nekad līdz galam nebūšu piepildīta. Bet tā būs mierīga un vienmuļa dzīve, kurā es mēģināšu ienest kādu odziņu, bet man noteikti nesanāks, jo Viņš ir pārāk konservatīvs.
  Visnereālākais ir 2., 4., 5.variants. Viss kas ir saistīts ar X ir nereāli, domāju, ka viņš no manas dzīves jau sen ir izlauzies un atstājis tikai pēdas uz baltā datora monitora.
  Un vispār es atkal iedomājos, ka dzīve ir pārāk īsa, lai to nodzīvotu bēdājoties, kādēļ man nesanāk priecāties par to, kas man ir. Atceroties no kādas pekles man ir izglābis Viņš… Man nekad, nekad nav gana…
  Un vispār, nu parādi Likteņtēv’ kādas ir Tavas iedomātās mana stāsta beigas. Man liekas, ka es esmu apskatījusi visus iespējamos variantus :D
  P.S. Mana mīļākā šī brīža dziesma: Alexandra Stan - Mr. Saxobeat
  P.S.S. es esmu laimīga...
• 0 commentsLeave a comment