April 5th, 2011

• 4/5/11 03:09 pm
• Es kā vienmēr domāju vairākas domas:
  1) man ir prieks par sevi, ka vienu no plāna punktiem esmu izpildījusi;
  2) par kādu supervaroni es vēlētos būt;
  3) kādēļ dažiem cibiņiem tik ļoti patīk rupji vārdi;
  4) kas notiek ar tiem cibiņiem, kas raksta, ka dzīve ir bezjēdzīga, nav vērts dzīvot?
  
  Tātad 2). Ja es gribētu būt supervaronis (skatījos X-cilvēkus), laikam neviens man nebūtu pa prātam. Ja es varētu pārtapt par kādu citu cilvēku, tad es noteikti nespētu iedzīvoties tā cilvēka ādā un mani ātri atmaskotu; ja es būtu ar dzelzs durkļiem rokās, tad man nebūtu spēka un veiklības nevienu sadurt; ja es varētu izsaukt vētru un zibeni, tad es no bailēm pie**tu bikses, jo man ir bail no zibens; ja es varētu ar skatienu sadedzināt visu, tad man būtu visu mūžu jānēsā stulbas brilles; ja ar pieskārienu es varētu izsūkt citam dzīvību, tad vispār sajuktu prātā, no vientulības; vienīgais, kas man vēl derētu ir citu domu lasīšana pieskaroties pie galvas, tikai diez ko vajadzīgs tas nebūtu. Vienkārši esmu par gļēvu lai būtu supervarone :D;
  3) nesaprotu šo nemaz. Kādēļ nevainīgs rakstītājs ir jānosauc par losi vai mauku. Diez cik veci ir tie cilvēki, ka tāda leksika viņiem ir tie ierasta. Iedomājos tādu normālu vīrieti vai sievieti uz kādiem 35 gadiem, kam ir ģimene, panākumi darbā, un citus sauc par maukām, losēm un apdirst pārējos (piedodiet manu franču valodu :D)
  4) uz pēdējo es ceru gūt kādu atbildi....
• 0 commentsLeave a comment