January 24th, 2011

• Epizode Nr.14
• 1/24/11 05:25 pm
• Šodienas tēma – laiks!
  Dīvaini, bet tieši šodien bija divi mājieni, lai es par šo tēmu runātu. Kā tas nākas, ka laiks skrien, kad dari ko patīkamu un sirdij tīkamu, bet tad kad jāsēž garas stundas darbā vai kādā rindā pie ārsta, tad nemaz neliekas, ka laiks vispār ietu. Tātad vienīgais, ko var secināt, laika nav. Ir tikai sajūtas, ka kaut kas rit uz priekšu. Mūsu dzīve, darbi, ūdens upē, smiltis no saujām, bet tas viss jau tikai gravitācijas iespaidā. Kādēļ tad vispār ir vajadzīgi pulksteņi, termiņi. Ja es kādu darbu gribēšu izdarīt, tad izdarīšu bez termiņa kontroles un bez liekas kavēšanās, bet ja man tas nebūs pa prātam, tad varēšu stundām ilgi mocīties līdz pabeigšu. Tā pat es domāju, kā varētu paātrināt laiku, kad mēs darām ko tādu, ko nevēlamies darīt. Tātad emocionāli sevi ir jānostāda tā, ka šis darbs man ļoti patīk. Man patīk sēdēt rindā, kad gaidu ārstu utt. Un cik reizes ir bijis tā, ka visu laiku ir bijis garlaicīgi un tad tu atrodi ar ko nodarboties un bac, tava rinda ir pienākusi, vai autobuss ir atbraucis. Tātad, ja izbaudi mikli un esi tajā ar visu sirdi un dvēseli, ne tikai laiks iet ātrāk, bet arī notikumi risinās ātrāk. Nezinu, kā tikai lai sevi pārliecina, ka visi darbi man patīk, ka visu vēlos darīt, gaidīt, tikai dodiet ko pagaidīt, es to izdarīšu. Un ko vajadzētu domāt, kamēr darām nepatīkamas lietas?! Es jūtu, ka es sākšu kontrolēt laiku, nevis viņš kontrolēs mani…. Bet arī ir jautājums, ko lai dara ar mirkļiem, kas ir patīkami, bet tik ātri paskrien, vai tos vajadzētu pabojāt ar kaut ko, lai tie neliktos tik labi un tik ātri nepaskrien?! Jāpadomā….
  P.S. viņš man ir palīdzējis, es atkal esmu aizrāvusies un viņš visu laiku man ir blakus…
  http://www.youtube.com/watch?v=CBRaBLh1m7k
• 0 commentsLeave a comment