January 20th, 2011

• Epizode Nr.13
• 1/20/11 04:55 pm
• Kā mazais ezis esmu nostrādājies, bet neko, domas arī lido apkārt. Šodienas aptauja liecināja par to, ka mani sapņi, kurus redzu pilnmēness laikā nepiepildīsies, jo tā domā lielākā daļa aptaujāto. Vispār jau labi, ka ir, ka nepiepildās visi sapņi, kurus mēs sapņojam, jo bieži jau ir redzēti arī ne tik labi un pat briesmīgi sapņi.
  Bet sapnis, kas nav sapņots naktī:
  „Nu un kā tu jūties, ka viss ir aiz muguras” – jautā viņš, atgūlies dīvānā un mani apskāvis.
  „Kā tas ir aiz muguras?” – es nekā nesapratu.
  „Tagad taču ir jābūt pilnīgam mieram tev dvēselē. Tik daudz vis kaut kas ir noticis pa starpu, bet beidzot viss ir miers, es esmu te un tu esi te” – viņš čukstēja man pie auss un tajā pašā brīdī jau glāstīja manu kaklu.
  „Jā, vispār tā jau ir. Tu esi te un es esmu te. Ir mierīgāk un vieglāk, man beidzot ir tiešām viegluma sajūta. Nevis, ka mani kaut kas nomāktu” - es ieelpoju viņa klātbūtni.
  „Un ko mēs varētu padarīt, kamēr neesam viens otram apnikuši” – ar lūpā viņš bija pienācis vēl tuvāk man klāt un viņa elpa ķērās manos matos. Spalviņas uz rokām jau bija sacēlušās, kā vīrietim viss kas var sacelties.
  „Es nezinu, tu jau esi parasti darītājs” – tā tiešām bija, biju pārāk pasīva, lai tagad mestos viņam virsū un izbaudītu viņu visu.
  „Es saprotu, ka varu ļaut vaļu savai fantāzijai?” – viņa balsī laikam bija viss, kas mani varēja novest jau līdz orgasmam.
  Un tā, viņš darīja to, ka viņam padevās vislabāk…. Ar mēli, ar pirkstiem, līdz biju uzkarsusi gandrīz līdz baltkvēlei. Es negribēju, lai viņš pārstāj, bet sekoja vēl kas labāks. Viņš iegāja manī un varēju sajust visu to spēku, kas mani tik ļoti bija saistījis. Viņš bija virs manis kā migla, kas pilna ar saldām izjūtām. Tās manī plūda pa visu ķermeni, pārņemot manu prātu un elpu. Elpa palika arvien straujāka un likās ka esmu nonākusi debesīs, kur viss zibsnī kaisles zibšņiem.
• 0 commentsLeave a comment