Ja šeit būtu ieroču veikals, es pavisam noteikti vienu iegādātos.

Hm, sāk iestāties panika. Visu laiku ir sajūta, ka kaut ko aizmirstu. Vismaz koferi dabūju.

Prieciņi, daudzi daudzi prieciņi!

ķīniešu valodā dziesmas ir sasodīti grūti iemācīties.

Citadele

Ai, man ir prieciņš, ka viss beigsies labi, bez tiesām, bez nekā... vienkārši čuš. Tāds atvieglojums. Un vēl...Tikai tagad sāku mācīties dziesmas, kuras man jau sen vajadzēja sākt mācīties, kā rezultātā sapratu, ka ir auzas, bet es toties šodien biju divas reizes skriet:)

Raudulīgo filmu diena.

Diena pie jūras.
Karsts.
Tagad es neesmu pārsauļojusies, bet gan kārtīgi izcepusies. Salīdzināju jau ar vēža bildi - atbilstība ir, man tikai pietrūkst spīles priekšā, pakaļā.
Tagad mēģinot atdzesēt sakarsušos orgānus dzerot ledus aukstu D - light.
Ai, baigi ideāli.

Pilnīgi neticami, ka tas ir iespējams, BET, mūsu ceļojuma dārgais BOSS pavisam un galīgi ir sajaucis cilvēku grupas izlidošanai, kā rezultātā, nevis lielākā daļa kora izlido 4.00 no rīta un pārsēžās 4 reizes, lai tiktu līdz Šanhajai, bet gan mēs - 8 cilvēku grupa. Izlidojam no Rīgas un dodamies uz Prāgu...pārsēžamies un dodamies uz Amsterdamu, pārsēžamies - lidojam uz Pekinu, PĀRSĒŽAMIES un nonākam Šanhajā. Un nonākuši galamērķī mēs 5 stundas gaidam pārējos. YES.

Nē, bet ja nopietni - esmu sajūsmā. Man tik nenormālīgi patīk tā sajūta, kad lidmašīna paceļas un nolaižas...un es jau izskaitīju, ka trīs nedēļu laikā es pacelšos un nolaidīšos kopā 16 reizes. 8 lidojumi - kolosāli:)

Vēl 12 dienas un es tikšu prom labākos medību laukos:D

Laikam jāatrod ducis labu grāmatu, kuras varētu lasīt lidojuma laikā. Ir ieteikumi?:) Ā, tagad es lasu - Zirga vārdotājs. Nāvīgi laba. Pirmstam izlasīju - Uz kraujas rudzu laukā - arī cērtama.

Ak, Dievs... es pirmo reizi esmu tā pa īstam satraukusies par ceļojumu, laigan esmu bijusi tik daudz kur. Tiešām esmu daudz ceļojusi, bet laikam beidzot ir pienācis tas brīdis, kad es novērtēju to, cik daudz ir sasniedzis tāds mazs muzikas skolas korītis un CIK LABI, KA KĀDS TO VISU IZMAKSĀ

Šodien skrienot tiku pat līdz mežam. Nav jau tālu, bet ņemot vērā manu augsto izturības spēju, esmu lepnuma pāņemta. Labi, neesmu gan. Līdz mežam tiku trīs reizes apstājoties. Bet gan jau vasaras beigās es tikšu, ja neieslīgšu dziļā slinkumā.
Esmu " mazliet " pārsauļojusies, jo visu dienu vācu Gabrielu un viņa, protams, gribēja ikvienā sētas kvadrātmetrā uztaisīt pa puķu dobei. Nē, bet man jau patīk puķītes, puķuki...

Rīts, knapi pieceļos, tas ir pus12, tad izejot ārā secinu, ka Dievs apņēmies mūs šodien izcept. Aizvelkos līdz advokātam, sirdsapziņa mani laikam līdz kapam mocīs, vai arī nobeigs tuvākajā laikā. Bet tas jau viss pupu mizas, rīt man jāpieceļas 10.00 :) Bet, lai nu vai kā (nu kur tik lādzīgi var uzrakstīt:)), es nedomāju mainīt savu dienas ritmu, jo nonākot Ķīnā tas sačakarēsies vēl vairāk pats no sevis. Nu ko, nespēju vien sagaidīt.

Bļeģ, dusma man. Kur šitie liekuļi rodas, melo acīs skatīdamies - ar laba vēlējumiem uz lūpām. Fuck, bļin...un vēl vakar man bija viņas žēl, pff.

Man tas ir izdevies. Tik tiešām, man tas ir izdevies!

Lai cik tas nožēlojami nebūtu, mana vienīgā vēlme šobrīd ir piedzerties līdz nemaņai. Tāpat vien, iemesla nav. Mājās bāriņā šis tas ir, tāpēc aizņēmos sākumā šampanieti, lai tā skaisti tas ir.

Rīt solās būt laba diskotēka.

Ir lietas par kurām man būtu jāpriecājas, bet ir arī lietas, kas man traucē baudīt pozitīvo. Īstenībā,stulbā dzīve - Go fuck yourself, rīt būs Gabriela un man ir jāsāk pildīt krustmātes pienākumi, tākā...

Man ir brīvdienas un ko es daru?
Spēlēju klavieres un skatos televīzōru.
(: