Esmu mājās. Jau ilgi gribēju te būt..
BET, kā vienmēr, tur kur tu neesi, tur dzīve izrādās rožaināka:)
Nu nekas!
Sākotnēji ārā bija -10 grādi, bet manā istabā +10, bet nu jau esmu pieregulējusi temperatūru līdz man tīkamai, tāpēc arī nelāgās domas par bēgšanu sāk izgaist.
MAN VAJAG STIPENDIJU. Gribu ar saviem zaķīšiem braukt slēpot, bet to varētu tikai un vienīgi tad, kad skola beidzot izdomās mūs aplaimot...
Nepagāja ne 13 gadi, kad manā sekmju lapiņā vairs nav sastopami 6nieki, prieks, bet tomēr arī nē!