Rīts, knapi pieceļos, tas ir pus12, tad izejot ārā secinu, ka Dievs apņēmies mūs šodien izcept. Aizvelkos līdz advokātam, sirdsapziņa mani laikam līdz kapam mocīs, vai arī nobeigs tuvākajā laikā. Bet tas jau viss pupu mizas, rīt man jāpieceļas 10.00 :) Bet, lai nu vai kā (nu kur tik lādzīgi var uzrakstīt:)), es nedomāju mainīt savu dienas ritmu, jo nonākot Ķīnā tas sačakarēsies vēl vairāk pats no sevis. Nu ko, nespēju vien sagaidīt.