| nau lab... |
Jun. 14th, 2005|12:37 am |
tagd sēžu un domāju par visu... par cilveekiem, izlaidumu, draugiem, sevi pashu.... dazhreiz paarnjem taada sajuuta, ka paari visam patiesiibaa ir tik sasodiiti vientulji... kaada atklaasme... it kaa daru tik daudz, skrienu no vienas vietas uz otru, shur tur utt, bet beigaas atrodos turpat kur saakumaa! mazliet bail tagad no vasaras, no taa, ka apzinos, ka buus vairaak laika domaam, paardomaam, un nja... dazhreiz tas nu pavisam nav labi! gribaas rakstiit veel un veel tik sasodiiti vientulji... kaut arii man pieder dazhi smaidi, kas liek pasmaidiit arii man, tikai nezinu pati ko iisti gribu! laikam paaraak saapiigi ir bijis, lai tagad atkal taa vareetu, atkal miileet kaadu taa kaa toreiz, bail. vienkaarshi bail... kaut kaa pavisam jociigi! nau lab... |
|