Notes on a Life

Thu, 23 Sep 2010 19:45:41 GMT

Ir aplam viegli aizmirst par citiem. Kad citi aizmirst par tevi, tad ir tikai "aplam".

Zagreba, 2010. gada 27. jūlijs

Mon, 02 Aug 2010 20:34:07 GMT

Rētas uz manām pēdām
Saka, uz kurieni iets,
Pa kādiem ceļiem un pļavām,
Matiem plīvojot skriets

Rētas uz manām plaukstām
Rāda, cik daudz ir veikts,
Cik rītu un vakaru kopā
Svešumā projām ir sveikts

Rētas manā sejā
Raud par to, cik ir cirsts
Pliķu, vārdu un elpas..
un baiļu, kas iekšā virst

Joprojām rētu nav sirdī, -
Tur norimis klusums silts
Un mūžīgi, mūžīgi atkal
Dzīvība, dzivība mirst.

Thu, 08 Jul 2010 18:04:55 GMT

I am free

fail trip

Thu, 08 Jul 2010 09:38:16 GMT

Nē nu ok, ja jau reiz iet dirsā, tad līdz galam, bļē.

Wed, 23 Jun 2010 10:50:30 GMT

Es ceru, ka katrā laivā,
kas garām man šonakt brauc,
būs tavas acis, rokas, balss,
kas mani atkal mājās sauks.

Dorotija.

Mon, 07 Jun 2010 06:39:27 GMT

Gribu māju nopirkt Tornado ielejā. Kaut kur Kanzasā.

Sat, 08 May 2010 20:16:19 GMT

Es gribu karstās vasaras naktis
svešas pilsētas ielās
savas trūdošās rudens domas
atstāt mūžzaļās sienās

Nomest ādu un nomest sapņus
palikt uz ietves kaila
ļaut, lai rūgteno dvēseles smaku
aizpūš vēsmiņa maiga

Es gribu verdošo, tveicīgo sauli
un putnus, un tāli, un brīvi
Tomēr pie manām kājām purvs
nepārstāj dvakot spīvi

Fri, 07 May 2010 09:56:32 GMT

Lasu svešu cilvēku cibas un domāju, kur viņi rauj visas tās iespējas un darbus, un studijas ārzemēs. Itālijā, ASV, Jaunzēlandē, fucking Austrālijā kaut vai. Nu bet KUR. Un KĀ?! KĀ jūs to darāt, jo es arī gribu sēdēt uz koferiem, bet man nekad nesanāk ilgāk par mēnesi.

Thu, 06 May 2010 10:47:52 GMT

Izrēķināju savu svara/garuma attiecību vai kaut ko tur, izrādās, ka esmu veselu 1.0 par kārnu, ups. Izmantoju to par attaisnojumu nebeidzamiem sirojumiem uz ledusskapi. Tad vēl gribu dzert. Kaut ko, like, alkoholisku.
Bet nu jā, ir tikai 2pm, man niez kreisās kājas pēda, nav, ko skatīties, ir bezgala garlaicīgi, tomēr jauki būt mājās. Nākošreiz par manu braukšnu uz Rīgu neviens neuzzinās.

Fri, 30 Apr 2010 16:33:47 GMT

Es došos klusiņām prom,
došos tai slepenā ceļā.
Zaglīgi vien ap stūri
noplīvos kleita
mēļā.

Major frustration

Thu, 29 Apr 2010 06:48:06 GMT

Kamēr mazgājas veļa, kuras dēļ es nevaru ieiet dušā, jo ūdens spiediens nav gana augsts, lai darbinātu dušu & mašīnu vienlaicīgi, ieņerkstēšu šeitan, cik drausmīgi grūti man ir, kad beidzot kaut kas patiešām jādara.
Blūzi gludinot, iegludināju pāris skaistas buktes tām neparedzētās vietās. Pēcāk viņas atkal izlīdzināt nav iespējams. Oh well, man ir 21, es nejēdzu gludināt blūzes - go me! Cerams, līdz 35 gadu vecumam vismaz kurpes iemācīšos aizsiet.
Tagad sēžu un vaidu, ka jākrāmē soma, kuru neviens nav izmazgājis, jo es nepaspēju, ka džinsi ar jāmazgā & nav kad, ka jāiet vēl fotograēties, bet ārā ir lietus, vējš un +4. Es mīlu šito sūda zemi, kur aprīļa beigās ir plus faking četri grādi!!!
Un ir jau desmit, vienos vēl jāved māsa uz skolu, pa peļķēm un vēju, un lietu un vispār nahuj es šito daru, ja pat netaisos patiešām uz turieni pārvākties?! Sūds, sūds, sūds, sūds sūdam galā ^^
Pīpēt, dzert kafiju un stumt ģīmī šokolādi - to man vajadzētu sestdien darīt, nevis celties 4-os, lai tipinātu uz kaut kādu nahuj open day, lai tur smuki gorītu pakaļu, taisītu plastmassmaidiņus un visiem dirstu, cik man ir augsta atbildības sajūta.

Let it roll!

Mon, 26 Apr 2010 17:36:22 GMT

And now I want somebody
To cure the lonely nights
I wish I had somebody
That could come and make it right

Sat, 24 Apr 2010 10:28:37 GMT

Emotionally retarded

Wed, 21 Apr 2010 06:11:43 GMT

...mēs bijām līdz krūtīm ūdenī, es, Damirs, Vladimirs, Žarko, Rista, sarkanmatainā meitene no seriāla "Skins", Monta un vietām Dī, vietām Jans, tas laikam bija purvs, jo apkārt dažubrīd redzēju mežu. Mēs strīdējāmies, es un Damirs, kliedzām kaut kādā valodā, kas nebija ne serbu, ne angļu, ne latviešu, tomēr saprast varēja visu, tikai vairs neatceros nevinu vārdu. Atceros kliegšanu. Pēcāk es biju uz ceļa, tāda putekļaina lauku ceļa milzīga tīruma vidū, un gāju uz skolu. Man mugurā bija pārāk īsi svārki un, šķiet, tamborēts tops. Pretī brauca klasesbiedrs, kurš skolā ierodas apmēram reizi nedēļā, viņam bija jauns, spīdīgs BMW un viņš no tā izkāpa, atstāja darbojoties ceļa malā un vienkārši turpināja nākt pretī pa pretējo ceļa pusi. Bija karsts un es nokritu, es zinu, ka gulēju uz putekļainā ceļa un viņš kaut kur tur augšā prasīja, ko lai tagad dara, tad es cēlos un turpināju iet, un tālāk jau atkal bija mežš, māja, iespējams vairākas mājas, dzelzceļa stacija Prāgā, kurā iekšā bija dušas, kuras jāizmanto, pirms pirkt biļeti un tad tur vairs nebija neviens, izņemot mani un Jan, un biļete uz galamērķi maksāja 20 latus, mēs sēdējām stacijā uz soliņa, vestibilā, bet visa priekšējā siena bija nozāģēta un varēja redzēt sliedes, pienākošos un atejošos vilcienus, tikai cilvēka neviena cita tur vairs nebija. Tad viņa mātes mugura, tajā dzīvoklī. Rozā jakā. Pamodos. Gribu atkal aizmigt un redzēt tādus sapņus - krāsainus, detalizētus, atmiņā paliekošus. Kā filma. Kā sirreāla, sajāta dzīve, kuru skaties KĀ filmu, kamēr pats tajā piedalies.

Tue, 20 Apr 2010 17:01:14 GMT

Tue, 20 Apr 2010 06:07:55 GMT

Pagājušonakt sapnī redzēju "Kārli". Mana 5. klases audzinātāja teica, ka viņš esot māsiņas kabinetā un lūdza, lai es palīdzu viņam tikt līdz mājām, esot slikti. Atradu viņu māsiņas kabinetā, viņš tur bija tāds, bāls, ar garākiem matiem, kā citkārt (lai gan, neesmu jau redzējusi kopš marta, šķiet), taču smaidīgs, nāca pretī, apskāva un es vēl tagad jūtu, cik ļoti viņu kratīja drebuļi. Man bija viņš jātur, lai nenokristu un likās, ja palaidīšu - pazudīs. Zinu, ka stāvējām tur kādu laiku un skolotāja/māsiņa kaut ko vaicāja, tad mēs gājām uz durvīm, visu šo laiku man viņš bija jābalsta, un turpmākais sapnis ir bijis par dārziem kaut kur Dienvidos, kur agrāk mēdzu uzturēties, daudzdzīvokļu mājām tepat Valmierā un vēl kaut ko, kas jau paspējis pazust atmiņā.Zinu tikai, ka "kārļa" tur vairs nebija.
Pamodos ar nevaldāmu vēlmi aizsūtīt īsziņu, pavaicāt, vai viss labi, bet šī doma bija acumirklīga un pagaisa, pirms es paspēju sākt meklēt telefonu. Es bieži domāju par to, vai citi mani redz sapņos - klasesbiedri, mamma, tie, kurus esmu satikusi tikai pāris vai vienu reizi un vai viņi par to atceras, kad atkal mani satiek.

Mon, 19 Apr 2010 18:11:00 GMT

Secināju, ka pleijera neesamība ir zemisks iegansts tam, lai neskrietu. Rīt sākšu, uzreiz pēc skolas. Pofig.
It's open season for Latvians!

Lasot svešas vēstules

Sat, 17 Apr 2010 07:30:22 GMT

Pasaulē liekulīgākie vārdi ir "Es nevaru bez tevis dzīvot!". Ir pagājuši četri gadi un šis cilvēks joprojām dzīvo un droši vien pat neatceras tās sešas lappuses ar rūgtumu, sāpēm, nožēlu un vilšanos, ko sarakstījis. Ikdienas domas vairs neaizņem tādas lietas, kā paša bērns. Liekulība un mirkļa emocijas, tas ir labākais, uz ko pasaule šodien spējīga.

Wed, 14 Apr 2010 11:36:26 GMT

Šodien stāvēju virtuvē, smērēju uz graudu maizes sviestu, gaidīju, kamēr uzvārīsies ūdens kafijai un raudāju tik stipri, ka reižu reizēm bija jāpieturas pie galda malas, lai nesabruktu.
Tagad ēdu sviestmaizes, dzesēju kafiju. Es Latvijā jūku prātā.

instant light

Tue, 06 Apr 2010 20:28:03 GMT

I've fucked up so bad when I come to think of it. All hell will break loose when this comes out in the open, lawl.

monthly update on odd things

Tue, 30 Mar 2010 16:35:55 GMT

Flying has so many more meaning than the dictionary offers.
Point two - funny and awkward encounters on the way, too many smokes, too many words, probably a bit too much of blue(s).

But hey. All dressed up in Prague. It only took me two years.

Sat, 27 Feb 2010 21:51:48 GMT

Ja viss notiktu kā filmās, tad es rīt izietu ārā un pie stūra nopirktu lietotu vijoli, samaksātu par to Ls 20, uzkāptu uz deviņstāvenes jumta un tā kārtīgi uzspēlētu.
Bet šī nav filma un lietota vijole bez stīgām maksā 50 latus, uz jumta netiek un es nemāku spēlēt.

Skatoties vecas bildes

Fri, 26 Feb 2010 17:51:03 GMT

Uz mana loga
zilā ilgu puķe dīkst.
manas domas gan
uz galda glāzē slīkst.

Par to, ka citas rokas
pa tavu ādu klīst,
zem citiem pirkstiem
krekla vīles plīst.

Kādai citai pieder
manis plūktā sirds.
Zilai ilgu puķei uzliets
viss mans dzīves spirts.

Top Dumb

Tue, 23 Feb 2010 18:34:06 GMT

Šmurguļi TV6 uzrunājuši pa virsu svaigajam Top Gear'am. Riepā viņus.

D told me to

Fri, 05 Feb 2010 19:41:35 GMT

Tikko zaudēju savu sludinājumu nevainību.