08 September 2007 @ 09:03 am
Mazie aizvainojumi.  
Par neizgulētajiem rītiem, jo visi trokšņo un vēl sakliedz, ja uzdrošinos iebilst par to, ka nāk miegs. Par ūdeni tējkannā, kas vienmēr ir gana viņiem četriem, bet man allaž jāvāra atsevišķi. Par man brīvā laika ieplānošanu ģimenes labā. Par papriku, saldo kukurūzu un zaļajiem zirnīšiem manos mīļākajos ēdienos. Par nerēķināšanos ar manām vēlmēm. Par ironisko smīniņu, kad kaut kur eju. Par to, ka esmu no viņu labvēlības atkarīga. Par manu ziepju lietošanu.Par PIEPRASĪŠANU, nevis palūgšanu. Par varu.

Un katru dienu tie sīkumi krājas un krājas, un krājas. Tuvojas brīdis, kad lūzīs, bet es neteikšu skaļi, nē. Vienkārši tā ģimenes mīletība pārtrūks. Jau irst, irst. Lēni un pavisam.