Pirmais ir tas, ka es vairs nečīkstu. es uz visu šo ņemšanos skatos diezgan no augšas. Jo attiecīgas diagnozes padara lietas daudz skaidrākas un liek izvērtēt to nozīmīgumu. es konstatēju faktu un nesaku, ka tā nav mana vaina.
Tak redziet, man tā smilškaste ir kļuvusi par piedirstu, lai spēlētos, tāpēc es labāk mācos staigāt un domāt par lietām, kuras ir man daudzreiz svarīgākas nekā kārtējais tuss ar pietempšanos.