Kad mēs traucāmies starp cilvēkiem. Trīcosiem ceļgaliem, vējs matos, kliedziens debesīs. Ātrums ir mana stihija - to es šovakar secināju joņojot uz baika pa Rīgu.
Vai jūs zināt, kas tā ir par sajūtu, kad ātrums ir visur ap tevi un apkārtējā pasaule ir vien netīri pleķaina svītra gar malām?
Notes on a Life - Post a comment
Sīkzvērs (thegoat) wrote on August 10th, 2006 at 10:15 pm
Tas notika tad.