Tas tomēr ir interesanti - vērot, kurā vietā cilvēkiem ir šis pusceļš, kurā viņi apstājas, kurā dzīves posmā tas iestājas - pēc tā var spriest par cilvēka mērķtiecīgumu un principā arī par viņa nākotni. Ja cilvēks spēj apstāties, vēl pat vidusskolu nepabeidzis, tad nākotne automātiski ir apzīmējama ar vārdu "utopija". Cerams, ka viņa tiešām neapstāsies šeit un tagad. Tomēr nevar noliegt, ka ir redzamas viņas prioritātes, kas nozīmē, ka šāda situācija teorētiski kādreiz var atkārtoties...
Bez tam - maksimāla izviršana ir nodrošinātu cilvēku privilēģija.
Notes on a Life - Post a comment