Pa sarūsējušajām sliedēm ar savu bērnības vilcienu iebraucu sen pazīstamajā auzu laukā, tur joprojām ir cilvēki.

Iegūtās atziņas:
1)Par peldkostīmu nav labi izmantot baltu apakšveļu
2)Ja esi kādreiz teicis "lai MANI kādreiz dārzā dabūtu?!", vari būt drošs, ka vidēji pēc 5 gadiem tupēsi vagā un lādēsies uz vārpatām
3)Tevi visvairāk saistošās slavenības mirst tad, kad esi prom no plašsaziņas līdzekļiem.
4)Laiks ap 9:30pm ir perfekts skriešanai.
5)Ja negribi pierādīt, ka esi galīgi stulbs, nemēģini spīdēt ar savām prāta spējām, ja vien neesi 1000% drošs, ka tieši tā arī būs, kā tu saki.

Sasniegumi:
Jauns FAIL līmenis, paziņojot "Es ar tevi negulēšu", un pēc ~40min rāpojot pa grīdu, lai sameklētu izmētāto apakšveļu. Go me, me Goat.

Bērnības takās zeme vairāk piemīta un zāle zaļāka, virs galvas debesis zilākas un visapkārt mans bērnības miers/prieks un sliekas. Esmu kļuvusi nespējīga just sajūsmu par iespēju braukt uz Serbiju vai just sirdsapziņas pārmetumus par padarīto. Sue me.