Un grauzīs viņš
Cilvēku līķus,
Ar asinīm aizlies
Dievu mitekļus;
Satumsīs saule
Vasaras gaišumā,
Vētras sāks trakot -
Vai nebūs jums gana?
Nav man neta vairs. Nav agrākās dzīves. Atkal pazīstami svešās trīsas ieejot pa balti krāsotām durvīm. Tām visām ir cipari. Trīs cipari, kas veido skaitli, kas savukārt veido manu ceļamērķi katru dienu. Kā logi sienā durvis rindojas gaitenī. Plikas durvis, kam var apiet apkārt un iziet cauri. Durvis laikā un telpā, katrai dzīvītei ar savu nozīmi.
es gribu palikt pie vecās, bet jaunais kā sērskābe sagrauž manu sarūsējušo pagātni.
Un vēl es gribu uzpīpot. Savākt sev fanu klubu. Apstāties un padomāt. Gribu atpakaļ uz Gaujas tiltu. Lai gan, tur noteikti ir auksti. Un es vēlos, lai kāds māk lasīt starp rindām.
Nav te dziļās domas. Esmu sekla un lēta.
Notes on a Life - Post a comment
Sīkzvērs (thegoat) wrote on September 5th, 2005 at 08:56 am
Putra. (Bez rozīnes)