the_secret

Recent Entries

Journal Info

Name
the_secret

View

January 24th, 2014

Add to Memories Tell A Friend
Pamostos no tā, ka Viņš maigi skūpsta manu muguru, Viņa lūpas un mēle slīd zemāk, es izliekos, ka joprojām esmu iemigusi. Mēs abi zinām, ka miegs šobrīd ir novirzījies manā vēlmju sarakstā pēdējā vietā, bet gan es, gan Viņš turpinām spēlēt šo spēli. Spēli, kura beidzas ar zobu pēdām uz Viņa kakla, un sarkanām līnijām uz manām plaukstām no pārāk stipras iekrampēšanās gultas galā. Divpadsmit stundas vēlāk es redzu salūta atspīdumus viņa acīs, pirksti apvijušies vēsai šampanieša glāzei, viņa siltās lūpas pie manējām, un pāris vismīļākie vārdi pasaulē manā ausī. Man mugurā ir mana skaistākā kleita, blakus Viņš, un mums priekšā ir ne tikai visa Rīga, bet arī visa dzīve.

Divas nedēļas uz priekšu - es sēžu pie kanāla un raudu, cilvēki iet garām, liekas, ka asaras piesals pie vaigiem, bet man ir vienalga, es nespēju un negribu apstāties. Mana dzīve, kas tikko vēl šķita kā skaista, pat nedaudz banāla filma, ir sabrukusi, sairusi putekļos, sīkās asās šķembās, kuras dursta mani, es nevaru pagulēt, es nevaru paēst, viss šķiet kā pelēkā miglā.

Vēl nedēļa, un es sēžu šeit, mani pirksti uz taustiņiem, acis joprojām apsarkušas, esmu nodrošinājusies ar acu pilieniem un kvalitatīvu konsīleri, nevienam nav jāredz vai jāzina cik sagrauta es esmu - viņi redz tikai manu smaidu, manu apņēmību, cik es esmu stipra. Un, ja ticēs viņi, tad kaut kad noticēšu arī es...
Tags:
Powered by Sviesta Ciba