Thu, Mar. 26th, 2020, 09:41 pm
Vēl par tiem garajiem, brūnajiem matiem

Esmu atkal iekritusi, tieši pirms pandēmijas. Tagad piespiedu kārtā sanāk sarakstīties stipri ilgāk, vienam otru nesatiekot, nekā bija plānots. Tepat kaimiņos viņš dzīvo, bet tikpat labi varētu uz Mēness. Puisis stipri romantisks, mīļākā grupa HIM, kaut ko līdzīgu (nedaudz) arī dzied. Nu ir jau ir man "lieta" uz mūziķiem. Tas, ko viņš brūvē, ir jauki, bet ne man, taču seksīgumu tas nemazina. Mūzika nav slikta.
Tomēr kā viņš runā, tik... tik... nu jā, TIK. Tā, ka iekšā ir daudz. Lai par kādu tēmu, bet viņa vārdi ir piesātināti, it kā viņš tiešām iedziļinātos, nevis šļūktu pa virsu kā citi. Viņš var būt gan jautrs, gan sentimentāls, gan sadusmoties. Viņā ir dzīvība iekšā. Tieši to es arī meklēju. Kādu, kas nav sabrucis zem dzīves nastas. Var būt kaut vai suicidāla depresija, bet reizē alkas pēc dzīves. Daudzi cilvēki, kas izdara pašnāvības, iepriekš bija dzīvāki par miroņiem, kas staigā apkārt. Tieši tāpēc jau tādi dzīvie kā mēs nespējam panest miroņu sabiedrību.
Tā vienu reizi mūžā man ir bijis, ka izveidojas gara sarakste ar kādu no citas valsts un ir doma braukt ciemos. Toreiz gan tālāk, uz Maķedoniju. Arī gari, gari brūni mati un mūziķis. Viņa grupa man gan patika labāk, lai gan arī pati neklausītos. Man laikam tiešām ir "tips". Toreiz izjuka viss, jo sāka likties, ka viņam ir pārāk liela iztēle. Tāda biedējoši liela. Sākumā forši, pēc tam sāka biedēt. Likās, ka cilvēkam tiešām visi nav mājās. Bet tās bildītes gan es neesmu izdzēsusi :D Pirmo "dick pic", ko kādam pajautāju un dabūju. Ar citiem man pilna mape, tādiem, ko es neprasīju.
Redzēs, redzēs... ja sarakste izturēs līdz robežu atvēršanai, laikam braukšu ciemos :) Gan jau aplauzīšos, bet šo negribas atcelt tikai tāpēc, ka iespēja uz veiksmīgu kontaktu ir maza. Viņa tomēr ir.