|
|
You are viewing 25 entries, 200 into the past.
8th January 2009
5:19pm: :P
Mans trīsgadīgais bērns tikko sazīmēja visu seju ar melnu flomāsteru un paziņoja, ka esot Mensons. Sirsnīgi! Toties lielais puika uztaisīja vīrietim puzli. Vīrietis gan guļ un, kā parasti, svētkus negrib, bet mēs tomēr svinam. Pa kluso. Es dzeru viskiju, un vēlāk mēs ar bērniem ēdīsim torti. Vai jūs zināt, cik grūti cilvēkam, kurš svētkus mīl vairāk par visu, ir būt kopā ar cilvēku, kurš svētkus neuzskata par kaut ko tādu, kā dēļ būtu vērts pakustināt pakaļu? Un vēl tad, ja pirmais cilvēks tīri labi apzinās, ka laikam jau tam otrajam ir taisnība.. Un ja tas otrais bieži vien ikdienu iztaisa par īstākajiem svētkiem.. Cik grūti ir atlauzties no stereotipiem, bļa!
2nd January 2009
6:08pm:
Ziemassvētkus Grinčs man nozaga, bet Jaungadu - to gan nosargājām. Un kā vēl, ja jau tikai šodien radās brīvs brīdis pie datora piesēsties! :)) Man ir forši draugi un viņiem ir forši bērnu, arī mūsu bērni ir forši un vispār viss ir lieliski. Kaut viss gads būtu tāds!
Sveicieni vispirms visiem, ko mīlu, un pēc tam tiem, kuri man patīk. Un arī visiem pārējiem! :))
15th December 2008
1:10pm: Kā man patīk mans darbs!!!
Uzsākt tulkot jaunu grāmatu ir līdzīgi kā uzsākt jaunas attiecības - staigā pāris centimetrus virs zemes, prātā skan simtiem dziesmu, nav miera ne dienu, ne nakti!
3rd December 2008
11:55pm:
Esmu izlasījusi simtiem grāmatu, tomēr joprojām palieku pie uzskata, ka visskaistākais, ko jebkad esmu lasījusi, ir Klaiva Steiplza Luisa Nārnijas sērijas pirmās grāmatas fragments par to, kā Aslans ar dziesmu rada Nārniju.
29th November 2008
12:44am:
Varbūt man kāds var palīdzēt ar norādi uz materiāliem par kinestētiku? Lūdzu? ...
24th November 2008
12:52pm:
Es, piemēram, esmu ieputināta. Nu, es vismaz tā domāju, jo uz logiem sniegs apmēram 20 cm augstumā. Ārā neskatos, lai negrautu šo ilūziju. (Un es nemaz neteikšu, ka bērns no rīta veiksmīgi devās uz skolu un ka pati biju pēc cigaretēm un siera.. :))
20th November 2008
11:31am: Liekam jaunu bildi iekšā
Nu tā, marketings ir piebeigts, tagad ķeršos klāt sociālā darba teorijai. Esmu mūžīgais students bez neviena izglītību apliecinoša dokumenta (nu labi, atestāts par vidējo izglītību ir :P)!!!
12th November 2008
1:45pm: Marketinga džungļi
Jāpalīdz puikam biznesplāns uzrakstīt. Vakar, kad runājām, man viss bija tik skaidrs un vienkāršs, puika arī bija sajūsmā - neticēja, ke neesmu nekāda marketinga speciāliste un ka vispār neko par to nezinu, jo man taču tik labi izdodoties visu izdomāt un saplānot. Nu sēžu pie grāmatu kaudzes, un mani pārņem bailes. Izdomāt un samuldēt ta es varu dajebko, bet, kad jāsāk pierakstīt tas viss tādā formā, kas liktos pieņemama "Turības" pasniedzējiem, spēki mani atstāj. Marketinga dievs, nepamet mani!
8th November 2008
12:53pm:
Vēl joprojām neesmu īsti vesela. Tas jau kļūst aizdomīgi..
3rd November 2008
3:38pm: Pasūdzēšos
Man ir sliiiiikti! Esmu slima, slima, un visi mani bērni ir slimi. Un esmu arī riebīga, jo lamāju vienīgo veselo cilvēku mājās, tas ir, to, kurš mūs apkopj, kurš skrien uz veikalu pēc citroniem, taisa ēst un vāra pienu ar medu. Un man kauns par sevi..
15th October 2008
1:34pm:
Zvanīju mātei uz slimnīcu, lai painteresētos, kā klājas vecmāmiņai. Liels bija mātes pārsteigums, kad, viņai atbildot uz zvanu, klausulē atskanēja: "Āāāāā!!! Ak tu maita, dariet taču kāds kaut ko, stulbie lopi, izmetīšu vienreiz visus uz ielas!!!" :D Man, proti, kaķis (viens no trim), kāpdams uz palodzes un paslīdēdams, mugurā bija ieķēries. Sāp zvērā. Vēl joprojām.
9:33am:
Tikko atbraucu no slimnīcas, kur dzīvojos veselu diennakti. Svētdien, lūk, vecmāmiņa bija izdomājusi mirt nost. Bet šorīt ap pussešiem no rīta pārdomāja. Atslābums iedarbojas kā strauji izdzerti 200 grami konjaka. P.S. Īpaši sveicieni dienasgrāmatam no manas vecmāmiņas. Pa sapņiem viņš esot nācis pie viņas un interesējies, kādas metodes viņa pielietojusi, mani audzinot.. Par ko arī abas šorīt ķiķinājām. :P
Current Music: Dūkoņa ausīs
10th October 2008
5:46pm: Šorīt saņēmu šādu vēstuli no priekšnieces:
An Arab at the airport:
- Name?
- Abdul al-Rhazib.
- Sex?
- Three to five times a week.
- No, no. I mean male or female?
- Male, female, sometimes camel.
- Holy cow!
- Yes, cow, sheep, animals in general.
- But isn't that hostile?
- Horse style, doggy style, any style!
- Oh dear!
- No, no! Deer run too fast..
9th October 2008
4:34pm:
O, es pilnīgi sapņoju par to, kā slepkavoju savus lejasstāva kaimiņus, o, jā. Veids ir pārāk vardarbīgs, lai es jums to atklātu, bet ne jau tur tā sāls. Es izdomāju atriebību. Man vispār ir sūdīga atmiņa, arī atriebīga pēc dabas neesmu, bet šoreiz es iešu uz namu pārvaldi, dabūšu kapitālā remonta atļauju uz vairākiem mēnešiem un o, kā es slīpēšu grīdas visā dzīvoklī! Ar rokas slīpmašīnu... Mmmm...
7th October 2008
3:25pm:
Darbi birst kā no pārpilnības raga, un ārā ir visskaistākais rudens, un es neko negribu darīt. Nu, bet laikam jāsaņemas. Es atlieku visus savus stāstus jums un vispār visus stāstus, atlieku tik ļoti daudz ko. Un tomēr man ir tik labi, kā visu mūžu esmu gribējusi, lai man būtu. Ja vien tajā pasta kastē ik pēc pāris stundām kas neiekristu... Tad jau labāk kontā. :D
Current Music: Radiohead "Knives Out"
30th September 2008
12:34pm:
Noklausīšos "Carmina Burana", pabeigšu darbu, iziešu mazliet noķert rudeni aiz astes, un tad jau mazliet pastāstīšu arī par to, kā mums gāja kāzās.
Current Music: Carl Orph "Carmina Burana"
26th September 2008
10:58am:
Kāzas jau rīt, bet man vēl nav kurpju, neko nezinu par to, kas man taisīs matus, nauda arī tā - līdz ar nagiem. Nu, visā visumā viss ir kārtībā. Panika ir noķerta, paskatīsimies, kas būs tālāk. (Kad uznāk lielais izmisums, paveru skapi un aplūkoju savu princešu kleitu, mierinādama sevi ar domu, ka sievietei tik skaistā kleitā veiksme un izdošanās vienkārši nevar paiet garām :D)
22nd September 2008
11:23am:
Klasiska pirmdiena - jāpabeidz nepabeigtie darbi, kuru nodošanas termiņš sen jau garām, bet darīt neko negribas. Daru jau, daru, ar sevi jācīnās, bet aiz loga, kā par spīti, tik skaista saule. Eh!
Current Music: Deftones "Passenger"
21st September 2008
11:05am:
Viss citādais, visas atšķirības un nesaprastais kļūst nebūtisks, kad liktenis atklāj savas kārtis. Es katru dienu jūtos tā, it kā būtu izvilkusi lielo laimestu dzīves loterejā. Un tā katru dienu no jauna. :)
16th September 2008
1:22pm: Vecmeitu balle
Nu tad tā, vecmeitu balle ir bijusi un pagājusi, un manas lielās bailes pietuvojušās vēl vairāk - protams, ka tika dzerts, pie tam diezgan pamatīgi. Tas nu bija viens patiesi piedauzīgs pasākums, tieši kā man patīk. Ar mašīnu eskortu sacēlām traci no Rīgas līdz Siguldai, izplosījāmies pa rodeļu trasi, ļāvāmies katapultēties (ja nebūtu tik neglābjami dumja, ieliktu bildi ar sevi katapultā uzlidojam gaisā, tak neprotu..), māsai bija nekaunīgi jāuzmācas dažādiem vīriešiem, mums visām kolektīvi jāparaksta divmetrīgs, neķītrs zvērests, kura saturu nevienam nedrīkst izpaust.. Nu, vispār, es jums pasaceišu, nesviniet tās vecmeitu balles Rīgas krogos ar puikām no tortes, nafig, nafig. Ārā ir lieliski! :) P.S. Kad pie manis vakarā pa tumsu tika cepta gaļa, lauzti grili un dzerts konjaks, tika fotogrāfiski dokumentēta arī pretējās mājas kliedzošā kaimiņiene, kam šāda maucība nebija pa prātam.. :D Nu jā, un nu ir pazuduši telefoni, iedragātas tikumiskās jūtas un tamlīdzīgi, bet māsa - māsa ir visnotaļ gatava precēties. :P
Current Mood: Nē, negribu strādāt!
3rd September 2008
3:43pm:
Ai, a u meņa jesķ vsjo! Sveika, bērnība, klausos Sepulturu. Konkrēti "Territory" nenormāli ierullē šodien! :)) Varbūt pat iebāzīšu beidzot degunu štābiņā. Bet tikai uz vienu, ka es jums saku!!!
11:54am:
Izlasīju Fjoklas stāstu par kāzām. Zināju to jau iepriekš, bet biju piemirsusi. Un man kļuva baisi. Manai māsai septembra beigās ir kāzas. Man ir īsta princešu kleita un princis blakus, nu, viss kā vajag. Bet mani visu laiku vajā nelāga nojauta, ka kaut ko es tajās kāzās izdarīšu ne tā, kā vajadzētu. Mja. Pēc Fjoklas stāsta es beidzot sapratu, kas ir tas, no kā es baidos. Dienās te vēl atcerējos vienu no savas māsas dzimšanas dienām, kad patiešām no kroga devos mājās rāpus, jo bija skaidrs, ka paiet nevaru. Devos viena, jo māsa lēkāja pa leti un mēģināja norēķināties nevis naudā, bet graudā, proti - ar savām kurpēm, kuras tur beigās tā arī lepni palika uz bāra letes, kad viņas devās mājās (lai kaut nedaudz attaisnotos, piebildīšu, ka arī rāpus). Nu jā, un tad viens puika uz ielas sāka ļoti smieties, bet es apsēdos uz asfalta, aizpīpēju pēc ilgas grābstīšanās pa somu un tās satura izbēršanas uz zemes, un teicu, ka nav te ko smieties, jo tas ir nevis smieklīgi, bet gan ļoti skumji. Bija četri pēcpusdienā, tātad - gaišs, un visi apkārtējie, protams, bija skaidrā. Bet beidzās jau viss labi. Puika gan nepiekrita man, ka tas esot skumji, toties nogādāja mājās nešus. Ar to dienas piedzīvojumi ne tuvu nebeidzās, bet man apnika rakstīt. Nu, galvenais jau tāpat ir skaidrs..
Powered by Sviesta Ciba
|
