December 28th, 2015

• 12/28/15 04:43 pm
• Šodien apmeklēju Mārtiņa ielas publisko pirti. Atrodas pārdaugavā. Jau kādu laiku galvā vaidēja ideja par publiskās pirts apmeklējumu. Pēdējo reizi publisko pirti apmeklēju ļoti sīks. Atceros, ka toreiz lielāko daļu pirts apmeklējuma laika pavadīju peldoties aukstajā baseinā. Lecot bombačkā baseinā, apšļakstīju Sarmīti Sīli. Viņa plika sēdēja uz baseina malas, un šļakatas viņai nepatika. Sūdīgi Sarmītei...
  
  Mārtiņa ielas pirtī laiks ir norāvis roceni. Varētu būt 20. gs. 70. gadi. Tas ir tiešām episks pasākums. Pirti apmeklēju kopā ar savu sievastēvu. Ētikas apsvērumu dēļ sauksim viņu par Andreju. Andrejs jau šeit ir bijis vairākas reizes. Andrejam līdzi ir draugs, kura vārds ir Vaļera. Katrā ziņā kompaška man šādam pasākumam ir tuvu ideālam.
  
  Pieejam pie lodziņa, aiz kura sēž ļoti resna sieviete – kasierīte. Nolieku 10 EUR uz letes, bet viņa rāda zīmi, lai padodu tālāk, jo viņā nespēj aizsniegt. OK, palieku 10 cm tālāk, viss OK. Likās, ka kasiere nekad dzīvē nav pametusi to krēslu. Sēž tur pie kases aparāta, barojās un iekasē piķi. Lieki teikt, ka pirts apmeklējums pilngadīgam, darbspējīgam Latvijas pilsonim maksā 9 EUR. Padārgi.
  
  Vīriešu nodaļa atrodas trešajā stāvā. Kapjot augstāk, arvien asāks paliek mitruma un vecu apeņu smārds. Ieejam vīriešu nodaļā. Neko, tur viss kā nākas. Visi pa pliko, nekādas ākstīšanās ar dvielīšiem ap gurniņiem. Meklējam, kur piemesties u.tml., līdz pie mums pienāk sieviete – dežurante, kura no mums paņem pirts talonus. Neviens neiespringst, ka starp veču debesu zvaniem staigā dāma. Dāma šķiet arī sen vairs neiespringst. Aizet dibentelpā un nosēžas pie TV, skatās seriālus, paralēli vaktējot ģērbtuvē notiekošo.
  
  Labi, pienācis laiks iet pirtī. Pirts telpa gana plaša. Karstums labs. Iesākumā apsēžos uz trešā pakāpiena, balstoties uz saklausītajām pirts apmeklēšanas gudrībām. Man blakus apsēžas klibs vīrs un krieviski vaicā, vai pakaļa deg. Aizmugure veči kaut ko ļurina. Vienā brīdī kāds kungs krieviski nober, lai „komandieris piemet garu”. Es turpinu baudīt pirti, bet pēc brīža vecais rampājas lejā no augšējās lāvas, bubinādams, ka viņam jau ir 77 gadi, bet jaunieši nevar garu piemest. Sanāk, ka vecā vīra acīs uz trešā pakāpiena sēž kaut kāds bāls tirliņš, kurš pat garu neprot piemest. Skaidrības labad man nav grūti to garu piemest, bet neatminos, ka būtu iecelts par Mārtiņa ielas publiskās pirts komandieri. Turpmāk zināšu...
• 0 commentsLeave a comment