March 21st, 2014

• 3/21/14 10:00 am
• Vakar apmeklējām Latvijas Nacionālā teātra izrādi "Laiks un Konveju ģimene".
  Savululaik par LNT jau bija radies zināms priekšstats, bet vakardienas izrāde bija smags "touchdown of reality".
  Trīs cēlienu izstiepts E. Freiberga režisēts pasākums. Stāsts tiek pasniegts tik viegli un skaidri, lai katram idiotam būtu skaidrs, kas ir laiks, un kāda ir tā nozīmē cilvēku dzīves - katrā ziņā nevajag sacerēties un jādzīvo sava dzīve apdomīgi, izvērtējot apkārt notiekošo, nevis vadīties pēc spontānām sajūtām. Protams, stāsta apakšā ir Pirmā pasaules kariņa beigas, kas, pēc būtības, neliek nosodīt tēlu rīcību, jo pēc kariņa visiem likās, ka būs baigā haļava un dzīve ies uz urrrā!
  Kad aktieri klanījās publikai, viņi izskatījās diezgan nelaimīgi. Radās iespaids, kad viņi būtu piespiesti spēlēt šo gabalu. Man patika M. Salvadores tēlojums (viņa vispār nevar nepatikt) un I. Sluckas. Pārējais robežojās ar "tautas teātra" līmeni. Misānes pārspīlētā sajūsma brīdi, kad viņai atļauj palikt uz tēju, bija vienkārši neaprakstāma.
  Lai arī LNT lielā zāles reperturārs pārsvarā tiek uzskatīts par senioriem un lauku cilvēkiem saistošu, tad jāsaka, ka daudz dzirdēju tantu un onkuļu šoku par izrādes garlaicīgumu un garumu. Ar katru nākamo cēlienu zālē rindas palika arvien tukšākas.
  Nesaprotu, kādēļ vispār šādas izrādes iestudēšanai ir jāvelta resursi. Gribētos ticēt, ka aktieri pārāk sevi nenoslogoja izrādes sagatavošanas procesā, jo izskatījās pēc tādas šancītes, kas profesionālam aktierim nesagādā problēmas.
• 0 commentsLeave a comment