nesaprotu kur tik daudz vietas tai vēderā. kā var salīst lielā porcija sojkartupeļu, saldējums, 3 trifeles, 2as hurmas, vēl saldējums, 3 tostermaizes, 4as tējas krūzes..? sāku ēst no pieciem.
grūti apvaldīt sevi un nelamāties. hui s ņim. iznīcinošā pozīciju maiņa. es zinu, kad es aiziešu gulēt, tad man prātā atkal iešausies ģeniāls teksts ko gribēsies ieraxtīt šeit. tikai slinkums būs vilkties ārā no gultas un pieraxtīt. regress,regress. žēl, ka es esmu kreisās puslodes cilvēks.
♥: mudžeklis ♪ : At the drive-in - Winter month novelty
atgriešanās mācīb`sliedēs itnemaz nenoritēja nāvīgi kā man likās vakar. bet tas vienīgi pateicoties saulainajam laikam (pavasarīgi, tas nekas ka auksts), kā arī faktam, ka uz agro vilcienu vairs nau jāiet pa tumsu. wī-wā! un īstenībā laiks nemaz nepiebremzē, bet tikai piedod gāzi. ~ tas pats haoss. uz kuru var piemiegt acis.
♪ : The Avenging Disco Godfathers Of Soul -somewhere in arteries
par daudz visa kā kas sekmē degradēšanos. man vajag ignorēšanas kursus. es pati cīnos ar sevi, ja. pa pusei. ciniķis ir vīlies ideālists. joptvamatj, kā tracina kad pazūd lietas. mans lielākais ienaidnieks ir paroles. man viņas visu laiku zūd!
♥: čupā ♪ : Godspeed You! Black Emperor - The Dead Flag Blues
saulains rīts, un melnu dūmu mākonis. vo johaidī, sadegusi privātmāja. visjocīgākie sapņi no rīta, kurus pārtrauca kaimiņienes kalbasņiks aiz sienas. kādēļ gan lai es neļautos tagad slinkumam, atskaitot ēdiena pagatavošanu, neko nedarot.
♥: kaifīgs ♪ : Madame Germen - Cicatrizes Do Paraiso
mazie sīkumi izraisa ķēdes reakciju, kura noved pie jauna pagrieziena. tā tač vienmēr.
manas četras sienas starp kurām mitinos palikušas zaļas. un jaunās mēbeles atņem ierasto mājīgumu. lielā atbrīvošanās no liekā. kā arī atmiņu kalni, jo katrai lietai sava vēsture. kaudze atrastu pazudušu sīkumu, tādi kas mēdz pazust stūros un zem mēbelēm. šad tad nācās upurēties jaunās istabas vārdā, bet tagad nejūtu gandarījumu. tikai nogurumu.
kāds man prieks par to, ka man tikai pirmdien eksāmens. man bail no šitā aukstuma. šodien ejot līdz veikalam jutu kā vēja izraisītās asaras salst pie vaigiem. sasodīts, tiko iedomājos par bezpajumtniekiem zvēriem un cilvēkiem.
vīī-hāā! stāvēju tai rindā pēc atzīmes ekonomikā un drebinājos, kaut būtu sekmīga. man jau uznāca raudiens, bet ta pasniedzēja pasaka ka man pieci! priekš manīm tas nau sīkums, bet gan nenormālākā veiksme, īstenībā, pateicoties zaļās brīvības referātam. ha :)) pēc pāris stundām jādodas rakstīt pirmais eksāmens. visu laiku kautkas ir kas nedod mieru. visu laiku kādi mērķi priekšā, kuri veiksmīgi vai neveiksmīgi jāsasniedz. tas rada stresu. bet stress ir ļoti normāla parādība. adaptēšanās videi. ziemīgi forši vispār
izstaigātas "atvasītes" takas - aizsnigušas,aizsnigušas; izrunātas bērnības atmiņas; pašļūkts no kalniņa ar plēvi; uzvelts liels sniegavīrs (vai sniegasieva). tūliņ izlasīšu pēdējā laika lieliskāko grāmatu - 'čeka, rumba & rokenrols', par padomju laiku cilvēkiem un apstākļiem, un no aprakstītajām laikiem nāk atmiņas par perestroikas laiku, dārziņu ikšķilē, pieaugušo politiskās sarunas virtuvē un visādām garlaicīgām savjeckām pārraidēm pa tv. es to atceros, jā. cik brīnišķīgi slapjai atnākt mājās un sasildīties. cik brīnišķīgi ir kad sniegs. otro vakaru pēc kārtas skatīšos kārtējo lēto šausmeni. man gribas lai man ir bail, bet man nau.
♥: čikiniekā ♪ : Snow Patrol - One Night Is Not Enough
patīk kad ir logi viscaur leduspuķēs - tad var bez aizkariem. bet man visu laiku salst. nau ne vainas laiku pa laikam piedzīvot to, kad galvā ir pamatīgs žvingulis. man tā sanāk pāris reižu gadā. bet vakar tika nolaupīts saprāts, kad vēderā jau esošajam absintam pa virsu lēju vīnu, alu un šampānieti. ajajaj vajag lai kāds palīdz izveidot skaidru bildi. bija jautri. un iepriekšējajā naktī arī. pašlaik manā istabā valda tās vēsturē lielākā nekārtība. restaurēšanas darbi priekšā. ā. visforšāko dāvanu ziemassvētkos saņēmu no brāļa - viņš nopirka jaunu atmiņu kompim, kas nozīmē ka mana mūzikas liste drīkstēs būt daudzreiz garāka. jipī
un tagad sniegs. ārprātīgi skaisti. šogad ziemassvētku sajūtas pārpilnība. eglīte, ģimensikums, sveces, karstvīns, sniegbaltīte un harijs poters. dāvanas un apsveikumi citiem. un vēreiz - tagad sniegs, balts-balts kurš nepazudīs. un vēl šodiena (pēc apmēram 15 stundām). viss tas ziemssvētku cerību, miera, ticības laiks.. kapēc tik daudzi to nejūt? kaut es varētu padalīties. un kautkur ir ziemassvētku brīnums. nē, tās nav muļķības
visu dienu pie sevis atkārtoju - vēl bišķiņ, vēl bišķiņ. bet kad uzrakstīju pēdējo ieskaiti, tad prieka vieta sajutu pilnīgu sevis sagraušanu. attaisījās maiss kurā bija krājušies paslēptie sliktumi. a kam tagad viegli, bļaģ.
tomēr nepaiet garām pozitīvā noskaņa kas virmo ap šo laiku. man tīk, kad cilvēki ir rosīgi un priecīgi. man liekas visforšākais kas līdz šim fakultātē bijis, bij šodien, kad visi pulcējās arā pie egles lai pasaltu, padziedātu, padzertu karstvīnu, iekostu piparkūkā un pamizotu mandarīnus. jes indīd, zet vaz kūl.
pelēkajai zemei pietrūkst sniega. kā man patīk šajā pustumsā dzīvojot dedzināt sveces un vīrakus. ēdot un ēdot mandarīnus. beidzot vakar viņu satiku. un tas bij lieliski pavadīts laiks. sieviešdraudzība. ai, mājās ir tik forši.
< > 
baigi labais
jautrs