vot beidzot sāku lasīt u.rudaka rokupāciju un ataust manas pašas spilgtas bērnības atmiņas. sākumā bija tēta lenšu magnetafons, ar visām lenšu platēm, un liels melns rādžiņš (pa to pirmo reizi dzirdēju tikko radīto super fm). bā cik žēl ka viņi ir izmesti - tada relikvija! pēctam kasešu magnetofoni un jā, tās kasetes! kā man patika pārrakstīt - rakstīt, savākt un klausīties. pēc tam muzikālais centrs un diski. tagad - cik neinteresanti - dators un downloadi. vienkārši toreiz visam bija dvēsele. tagad visa kā ir tik daudz un viss ir tik pieejams, ka tiek laupīta kautkāda īpašā aura. un tomēr, paldies visiem izgudrojumiem, kas bagātina dzīvi. un atkal atceros bērnību, kad es kādai druškai teicu: es bez mūzikas nomirtu.

bet atgriežoties sadzīvē. vakar aizstāvēju kursa darbu (tas ar "pētījumu") uz 8 un no negaidītajiem priekiem aizgāju sapirkties atribūtus vasarai. nu, īstenībā drēbes un telti.  tagad beidzot jāpaveic darbs, kas grūtības pakāpē salīdzināms ar kursa darbu - pilnībā sakārtošu savu lielo skapi. ja jau jūnija saule atkal pazudusi.

♥: omulīgi
♪ : fassw - severed head open mines