šorīt pa nabu laida daudz puncīgas dziesmas un kāda no tām atgādināju laiku, kad man nebij interneta un mūziku nebij tik viegli dabūt kā tagad. kasetēs ierakstītās dziesmas no ātruma projekcijas.. un tomēr varētu teikt, ka zāle toreiz bij zaļāka. un kaukā es aidomājos kādu tehnoloģiju rezultātā es tiku pie tādas privilēģijas kā internets. viss sākās ar televīzoru un pirmo raidījumu - miedziņš nāk. pēc tam bija pirmais seriāls - glābējzvans. pēc tam mammas darbā ieraduzīju pirmo reiz mūžā datoru. skolā, 7tajā klasē (laikam) pirmo reizi tiku pie interneta. tad vecais dators mājās, pēctam jaunais. un visbeidzot internets mājās (šķiet pirms 2iem gadiem apmēram). un tagad es te nūģojos pa visādiem serveriem, pa visādām programmām un virtualitāte palika par dzīves sastāvdaļu. viena no daudzajiem globālā tīmekļa upuriem. un tomēr pasaulē lielākā iedzīvotāju daļa pat neizn kas ir internets...

♪ : Suicide Machines - Vans Song