| 12:17p |
Šorīt mēs ilgi un sirsnīgi mīlējāmies, pēc tam palīdām zem segas, un viņš maigi teica - kāds tu siltiņš. Un es gandrīz apraudājos, jo uzreiz aktualizējās tas, par ko es jau pati domāju - ka mums tagad ir tik silti, mīksti, lokani ķermeņi viens otra apskāvienos, bet ka agri vai vēlu tie kļūs auksti, cieti un smagi. Domāju par roku, kuru vienu dienu vēl saspiedu siltu, bet nākamajā rītā vairs nevarēja atlocīt.
Es, protams, teorētiski to biju zinājusi arī agrāk, pirms tieši saskāros ar nāvi, un domājusi par to arī agrāk, bet tagad es vienkārši zinu, kā ir to pieredzēt no šīs puses, un it kā nav vairs tik bailīgi, kā kādreiz, taču ir ļoti savādi. |