| 9:56p |
Cik tas ķermenis tomēr viltīga padarīšana. Draugs man piezvanīja ar lietišķu informāciju, es biju tikko pamodusies, runāju mierīgi, bet pēc sarunas izplūdu asarās. Un visu vakaru ir bēdīga sajūta ķermenī, lai gan man nav nekāda pamata apvainoties. Viņš nav man nodarījis pāri, es vienkārši esmu viņam pārāk pieķērusies un pārāk gaidīju kādu kopīgu notikumu, kur, izrādās, viņam prioritāras būs savas attiecības un sava otra puse, kas ir tikai normāli. Es visu saprotu, bet man ir ķermeniskas bēdas, ar kurām es savukārt sāpinu savu partneri, jo raudu drauga dēļ, kurš man ir pārāk svarīgs. Un protams, būtu sliktāk, ja mums šo katram savu attiecību nebūtu un mēs būtu vieni paši, nelaimīgi un ar daudz brīva laika draudzībai, dzertu un mierinātu viens otru. Tagad esam laimīgi un atsvešināti, draudzējamies "ar ģimenēm", cepam kūkas un laicīgi ejam mājās, un guļamistabās cits pie cita neejam. Tikai ir apnikuši tie komplektiņi, gribas cilvēkus pa vienam un pa īstam. |