| 4:10p |
Mani šausmīgi tracina, ka manu mammu absolūti neinteresē fizioloģija. Nu nemaz. Ka ķermenis viņu pazemo un apgrūtina visās izpausmēs, un tāpēc viņa grib izlikties, ka tā vispār nav. Paslēpt galvu smiltīs. Nu varbūt vienīgi ēšana ne - viņai garšo kūkas un viņa tīri garšīgi gatavo, gan tikpat kā bez garšvielām un vispār diezgan vienkārši, tomēr viņas ēdieniem ir tā siltā un īstā mājas garša. Bet tur ir cita vaina, viņa daudz ko nevar ēst veselības dēļ, un te nu mēs atkal nonākam pie pazemojumiem, zobārsts un žultsakmeņu ārsts, un var jau saprast.
Šorīt mēs runājām pa telefonu par mūsu grūtnieci, un mamma stāstīja, ka vecmāte esot pret sonogrāfiju un ka mūsu grūtniece parunās ar vīru, vai viņi grib zināt dzimumu, un varbūt ka nemaz netaisīs. Es saku, sonogrāfiju jau netaisa lai uzzinātu dzimumu, tas ir tikai blakusefekts, bet mamma uzreiz - es ar tevi netaisos strīdēties un mani tas vispār neinteresē, es tikai stāstu! Bāc, bet es arī tikai stāstu. Un tā ir vienmēr. Runā kaut kādas muļķības par ārstiem, viņa neko nezin par cilvēka fizioloģiju, bet kad es pastāstu, tad negrib klausīties. Viņa man mazai nevarēja pateikt, kā bērni rodas - nu labi, tur pimpi iebāž pežā būtu hārdkors, bet pat tikai par sēkliņu, ko tētis iedod mammai, nevarēja; pat tikai to, ka menstruācijas ir saistītas ar auglību, nē, pat tikdaudz ne. Kur mani atkal tas viss vienmēr ir interesējis, es izlasu visu neprofesionālo pieejamo informāciju par visādiem kermeņa jautājumiem.
Kad es biju dzemdējusi bērnus, gribēju padalīties, kā man ir gājis, bet mamma negribēja klausīties! Es gribēju palepoties ar saviem sasniegumiem, bet nevienu tas neinteresēja! Es saprotu, ka citi negribēja klausīties, bet pat māte mēģināja man aizbāzt muti. Toreiz jau vēl nebija tie cāļa dzemdību stāsti, kur izpausties.
Santā bija rakstīts, ka tu piedzimsti otrreiz tad, kad piedod vecākiem.
Vispār man šodien ir slikta diena, atkal visi apdirš. Paskatos kalendārā, nuja, nedēļa palikusi vai drusku vairāk. Nevaru sagaidīt. Man galīgi nav smagas mēnešreizes, man ir smagi pirms. Un tā menstruālā piltuve tak ir viens labs izgudrojums.
Ā, par menstruālo piltuvi es izstāstīju grūtniecei mammas klātbūtnē, un mammai nācās noklausīties, jo grūtniece ieinteresējās un uzdeva jautājumus, un viņas klātbūtnē likt man aizvērties nebūtu smuki. |