8:53a |
Šonakt es sapnī kaislīgi bučojos ar vienu no saviem draugiem gejiem, vienu no saviem labākajiem draugiem. Mēs dzīvē nekad šitā pa īstam neesam bučojušies. Es jau kopš mūsu pazīšanās sākuma, un tas ir ļoti sen, esmu zinājusi, ka viņš ir gejs, un tas noliek to robežu manī, lai cik ļoti man viņš patīk. Es zinu, ka viņš ir gulējis arī ar meitenēm, nedaudz, taču mums, kādi sastapāmies, jau "lieli", tas nebia iespējams, un visticamāk, nekad arī nebūs, ja vien galīgi neaizbrauks jumts. Tomēr man ir bijis arī, ka ķermenis aizmirst par viņa orientāciju. Reiz, tas bija pirms kādiem pieciem gadiem, mēs dejojām, protams, dzēruši, es biju ļoti atbrīvojusies, bet ne tik briesmīgi noreibusi, lai neko nesaprastu - tomēr mēs nokritām zemē. Un tad iestājās mirklis, kad ieskatās acīs un pasmaida, mirklis, ko jūs noteikti pazīstat un pēc kura likumsakarīgi ir sākt skūpstīties, lai cik tas būtu neplānoti. To sapratuši, mēs samulsām, un tad viņš nobučoja mani uz lūpām, ātri un virspusēji, tā atrisinādams situāciju. |
9:16a |
Man nav nevienas grupņika pieredzes. Es arī nekad neesmu gulējusi ar sievieti.
Grupņiku man nekad nav gribējies. Man nepatīk dalīties attiecībās, esmu ļoti privātīpašnieciska, un negribu sevi sāpināt ar greizsirdību tik intīmā sfērā. Es jau rakstīju, ka man diemžēl, lai kā es gribētu, nav iespējams nekāds tur "tikai sekss", ka tas vienmēr skar mani emocionāli.
Taču sievieti es gan esmu iekārojusi. Tikai es nesaprotu, kā tas ir iespējams. Es neesmu sastapusi tādu sievieti, ar kuru mums tas vienlaicīgi būtu vaļā. Lai gan tā sieviete, kuru es visvairāk esmu iekārojusi, viņa man pastāstīja, ka ir pārgulējusi ar meiteni. Vienreiz. Ar vienu mūsu kopīgu draudzeni. Es uzreiz kļuvu šausmīgi greizsirdīga. Ir pagājuši nu jau arī kādi pieci gadi, bet es uz to trešo sievieti vēl tagad šķībi skatos. Bet ar to pirmo meiteni mēs vienreiz tomēr skūpstījāmies. Uzliec rokas man te uz šitiem kauliņiem, viņa teica, tie bija domāti gurni. Mani tas arī uzbudina, ka saņem aiz gurniem. Bet man liekas, es nemācētu ar viņu mīlēties. Toreiz mums arī tā īsti tomēr neatvērās. Lai gan es viņu ļoti mīlu joprojām. |