| 12:43p |
Nesen vienā sieviešžurnālā lasīju, ka laulātajiem gulēt atsevišķi ir labāk, un izklausījās pārliecinoši. Taču man parasti patīk kopā, zem vienas segas. Tad arī mūsu gulta nav par šauru.
Mani vecāki, kad es viņus iepazinu, gandrīz vienmēr gulēja atsevišķi. Man ir aizdomas, ka tad (ap 40 gadu vecumu) viņiem jau vairs nebija seksa. Bet viņiem vienmēr ir daudz par ko runāt, un manas draudzenes mani mierina, ka tad jau arī seksā viss esot bijis ok. Nu bet vecākiem bērnu acīs nekad nav seksa, vai ne. Es nezinu, vai mūsu bērni saprot, ka mums ir sekss.
Tātad, vispār es esmu par gulēšanu kopā, līkumiņā, apskāvienā, siltā maigumā, tomēr mēdz būt arī tādas naktis, kad vietas tik maz, un otrs tik nepatīkami dīdās, sakustas, kolīdz es laižos miegā, un izplešas pa visu gultu, kamēr uzmodināta aizeju pačurāt, un tad vēl sāk krākt, kaut gan parasti nekad nekrāc. Un tad man parādās prasība gulēt zvaigznītē uz muguras vai vismaz nepieskarties nevienam un sajust brīvu telpu ap sevi. Un tādas dusmas, un kauns par šīm dusmām uz cilvēku, ko mīli, tikai ļoti gribas pašai savu gultu, vienīgi savu guļamistabu ar lielu gultu. |