Tev atlicis nedaudz
Teica ārsts un
Zīlniece mana
Tev atlicis nedaudz
Piekrita uzziņu dienests
Pēc maksas zvana
Tev atlicis nedaudz
To prusaki kontekstā
Uz sienas veido
Tev atlicis nedaudz
Kāds anonīmi vēstulē
Līmētiem burtiem skaidro
Tev atlicis nedaudz
Vēsta mākoņi debesīs
Ka lēnām beidzos
Eu pasaule
Vai tad es steidzos?
Vai gluži otrādi
Velkos?
Es pats savu ceļu asinīm zīmēšu
Kas veidos dzīves ērtības
Kaut asinis es iegūšu
No nogalētās bērnības
Es grozu un grozu
Konkrētības nekādas
Zināms ir iznākums
Bet ceļš līdz tam
Paslēpies zināšanās
Kuras nav bijis
Nav mērķa tās iegūt
Bet grozīt gribas
Gribas visu vienā krāsā
Bet lai gaisā uzmetot
Krāsas zibsnī rotējot
Tas ir kā melot klusējot
Tu melo bez skaņas
Tomēr izelpa nodod
Tā atgriež man maņas
Kas trulas palikušas
Un sajukušas
Kā krāsas manā
Kubikā rubikā
Un atkal
Es grozu un grozu
Konkrētības nekādas
Zināms ir iznākums
Bet ceļš līdz tam
Ir tikai ceļš
Ceļojumi laikā?
Nu tikai šodien
Pārējais sakāmais
Klusītēm nolien
Slēpjas
No neveiklības
No atmiņām
Ceļojumi laikā?
Nu tikai šodien
Kad tas ir ceļš
Kas nav bloķēts
Ar neesamību
Ar nepieejamību
Ar svešu miesu
Ceļojumi laikā?
Nu tikai šodien
Kad alu gribas
Bet naudas maz
Bet pagātnē bija
Bet te bija viss
Izņemot mīlestību
Un paģiras
Līķa garša mutē
Nāk dūmaka ārā
Kā migla kas mieru
Nes
It kā klusums
It kā nē
Sērīgums apskauj dienu
Stress
Tā līmenis kāpjas
Kā vēja ātrums kāpās
Bēgumu gaida
Apskāvienus
No mīļotās vaiga
Tā katru darba dienu
Tā gaidu to savu
Tā gaidu to vienu
Fotogrāfijas pie sienas
Fotogrāfijas vēro
Savā starpā sačukstas
Tik sejas nemainīgas
- Tās tēlo
Bet patiesībā
Tur dvēseles paslēptas
Kas laužas ārā
Kā krāsas no attēla
Un dzīvi redz
Kā veci paliekam
Līdz nāvē mieru gūstam
Kad par fotogrāfijām
Pie sienas
Paši kļūstam
Tad sačukstamies
Tad vērojam
Tad arī nekustīgus
Tēlojam
Un melojam
Ka dvēseles mums
Nav
Ir dienas ko droši
Var par nedienām
Nosaukt
Ir dienas kad koši
Mēdzu neveiksmes
Zīmēt
Un dzeju rakstīt
Savā bērnišķībā
Rīmēt
Rindas, vārdus
Teikumus visvisādus
Apmeklēt savus
Iedomu personāžus
Tad priekš kam?
Ja trako krekls
Sveicina
Tad priekš kam?
Ja autors savus darbus
Nicina
Tad priekš kam?
Uz riņķi visu maļu
Kā malto gaļu
Kā malto gaļu
Pārkarsis lepnums
Skaņu informāciju maiņās
Pretī glūn nešpetnums
Sēž nemiera gaidās
Un podus gāž
Klusos stūros būdams
Vēl melot māk
Eņģeļu priekšā
Par svēto kļūdams
Bet attieksme nemainās
Tā iesaldēta jau izsenis
Lēnu, skumju dziesmu spēlē
Pie loga krūmos sisenis
Kaut kas ne tā
Kaut kā ne īsti
Bet sajūta pakrūtē
Kuru dvēselē nīsti
Tā tirpas dod
Smadzenēs iedam
Bet viss ir mūzikā
Un tāpēc dziedam
Par karu
Par mīlestību
Par tiem, kas vēlamies
Būt
-----
Katrai rīcībai ir pretreakcija. Tad nu par to !
Kam lieki nāc ar mani|
Iepazīties
Kam lieki sēdies blakus man
Parunāties
Man nāksies no tevis
Izvairīties
Lai neļautu mājām savām
Izmainīties
Un drupt
Pa gabaliem
Ko aiz laimes cēlu
***
Izrādās, ka kāds ir neatlaidīgs. Bet nu lieki, neko vairāk.
Viņa neesot pusīte, kur nu vēl otrā?
Taisnība!
Viņa nav puse, viņa ir viss.
Šaubas, bažas
Un mokas
Asaras acīs
Nolaižas rokas
Debess asins sārtā
Tonī
Zeme tā pat kā dzīve
Pelēka
Tik viņa māk
Gaišumu un krāsas
Ienest
Kad viņa nāk
Tad melnajam pat
Dzelteno var
Iedvest
Pēc tam ir varavīksne
Pēc tam ir dejas
****
Murgoju, kaut esmu gulējis nedaudz, tās likās kā neskaitāmas stundas.
Gribas atpakaļ uz dzīvokli, prom no šīs bedres.
Un reāli šī lapa var iesūkāt dirsu, lai gan dažiem iesūkā dirsu dēļ šīs lapas.
Nezinu ko gribēju ar to pateikt, pohuj.
Es dodu tev gredzenu
Lai nākotnē ceļot varam
Ne kā stopētāji
Ne kā parasti to darām
Vairs rokas necelšu
Nekāpšu mašīnās svešās
Virzienu nemainīšu - nebēgšu
Pēc katras kļūdas trešās
Pēc vecuma tiekšos
Caur jaunību kaut
Nedaudz naivi
Māju, divus bērnus gudrus
Un mūžīgu muļķa laimi
****
http://www.laulibas.lv/lv/saderinas
Šis links mani aizveda 10000000000 citos.
Tagad pētu dārgakmeņus.
P.s klausos saldu mēslu, paldies !
Vai redzi ka no manis
Laužas pelēkais ar straumi
Ahromātisks pagrimums
Jeb sērošana ar gaumi
Laikam sāpi izbļaut vajag
Kurlas lauvas brēcienā
Andromedas miglājā
Vienā gaismas lēcienā
Tur vadātāju pielūgt
Lai uz tumsu velk man kājas
Tā lai atmiņās viss melni
Ka neredz tēva mājas
Man priekšā stāv nemirstība
Zem uzraksta „neaiztikt”
Pirksti niez, acis šaudās
Vai kārdinājumam izpatikt?
Man priekšā stāv nemirstība
Kas pati līdzi lūgties sāk
Rokas atrauju ar steigu
Municipāļu soļi nāk
Nemirstība nu uz ceļiem
Izraksta tai lielo pantu
Un vēl īstā vārdā sauc
Par kārdinājumu diletantu
***
Cik saldi sīrups tavs
Gāž kā ar spaiņiem
Uz taburetes
Garāžā
Cik cēli no tevis
Piedošanu lūgt
Lai sliktais paliek
Bagāžā
Tiek piedots viss
- Gars atbrīvots
Tik miesa jāaprok
Pagalmā
Lai zāle aug
Lai aug
Tā nu Vecrīgas krogus revidējot, tiešām pārņēma sajūta, ka visa Valmiera pārvākusies.
Samērā daudz paziņu satiku. Vēl interesanta saruna izvērtās ar kādu dāmu/sievieti/meiteni.
- Tu vēl kopā ar I.?
- Jap.
Saruna, saruna, saruna...
- Nav jau tā, ka esmu greizsirdīga, man vienkārši besī. Es būtu labāka par viņu.
- (klusums )
- Tu mīli viņu?
- Jā!
- Tad vēl pasaki, ka vari sevi vecumdienās ar viņu sevi iztēloties?
- Jā! Es viņu bildināt taisos.
- Ai, jūs esat piemēroti viens otram?
- Jo?
- Jūs abi esat sapisušies viens ar otru.
Saruna, saruna, saruna
Un viņa asarām acīs aiziet, sakot ka pazemoja sevi, man tā sirdi izkratot.
----
Bet vakar tik droši teicu, to ko nezinu vai varēšu, jo nu stingro NĒ, manuprāt kāds pateicis īsti nav. Un tas jau parāda attieksmi. Ā jā, patīk arī melot un noklusēt cilvēkam.
Tad nu, lai nu...
Man jau samērā traki.
Un tūlīt jāiet turpināt.
Viņa : "vai mēs neesam kkur tikušies?"
R-is : "Nevarētu būt, es visu mūžu pagrabā dzīvoju, māte nelaida ārā, tā ka maz ticams"
Viņa : "skaidrs...(aizgriežas )"
Savu vietu ierādīt ir elementāri, tagad gan randevū ar alutiņu, vecrīgu un jā.
Bez manis nevarot
Tā saule nelecot
Zeme griežas otrādi
Kafija paliek zaļa
Muļķības
Bez manis tik viegli
Man neesot nekāda daļa
Kosmos tuvāk smadzenēm
Uzturā nevajadzīga ir gaļa
Muļķības
Bez manis nevarot
Tā saule nelecot
Tik citus vajag
Lai zeme griežas
Muļķības?
----
To ko ieraudzīju nejauši šeit, laikam jau vakar, to interpretēju pavisam savādāk, kā saturu īsziņās.
Un šodien lai vecrīga saturās, lekcijas kaput bļe
Ar lepnumu un zizli
Ar apmetni un kroni
Es cūku ķēniņš steigā
Uz karaļvalsti ar joni
Es sūdzības uzklausu
Daudz lēmumu pieņemu
Kā tautu pabarot
Kā importēt pieneņu
Tad mēslus savācu
Ko tauta drūzmo
Negribas pieļaut
To likteni drūmo
Līdz apokalipsei
Līdz kuņģa vara spiedīs
Līdz vecais paps
Par labu kaušanai spriedīs
- Grūti būt svarīgam
- Grūti būt ķēniņam
Ja klusē
Kaut negribas
Ja baidās
Par to ko klusē
Tad kādēļ tu
Paralēles velc
Un it kā nostājies
Manā pusē
Ja klusē
Kaut negribas
Ja baidās
Par to ko klusē
Tad pazūd konteksts
Saitēs
Un paralēles
Nodzēš
Ja klusē
Kaut negribas
Tad klusē
Mūžīgi!
Un pazūdi
No manas puses.
----
Ar to gribēju teikt, ka nelasīšu latest posts.
Ne pa velti.
Rīt alus ar diskoalni, vismaz kkas uzlabos garīgo!
Navigate: (Previous 20 entries)