Mmmmmm. Vakar pagatavoju cepumdesu, ļāvu tai pa nakti nostāvēties un no rīta dokumentu mapē (maskēšanās nolūkos) stiepu uz darbu. Tagad pēc labākajiem padomjlaiku saimniekošanas paraugiem esmu to izlikusi uz palodzes logā, kurš blakus manam darbagaldam. Nespēju beigt tīksmināties, bet ēst pagaidām slinkums.
Draudzene no rīta kārtējo reizi man atgādināja, ka es esot dīvaina un viņa mani nekad nesapratīšot.
Un vēl es šorīt gandrīz fiziski sajutu vilšanos baloža acīs, kad viņš lielā priekā teciņiem tipināja pie iedomāta gardumiņa, kas izrādījās kāda 'gudrinieka' tikko mests cigarešu izsmēķis. Tas, ka blakus bija atkritumu tvertne, būtu jau cits stāsts.
Cik pagājušās nedēļas beigās un vakar labi pastrādāju, tik šodien rokas neceļas kalnus gāzt. Nav iedvesmas un nav arī vēlmes kaut ko iedvesmai radniecīgu atrast.
Padzīvojos pa SC un sapratu, ka šad tad palasos tik uz vienas rokas saskaitāmas personas – Darkone, Duujs, Fedrs, Jerrym un Omaars.
Darkone – pārcilvēcīgi cilvēcisks. Ja ne pats, tad izteiksmes veids noteikti. Īsti nezinu, kāpēc lasu, bet patīk.
Duujs – vienīgais ‘draudziņš’, draudzīga pret mani un šad tad pavīd pa kādai pērlei.
Fedrs – viemēr interesanti un ikreiz kaut kas jauns. Neieciklējas. Vai arī es neredzu.
Jerrym – nesaprotu, kas piesaista. Linkus parasti nemaz neapskatos, bet tās retās reizes, kad pasaka kaut ko pats – visu cieņu.
Omaars - drīzāk lasu komentārus, nevis pašus post’us. Šausmīgi patīk viņa daba, attieksme, kārdinātāja prototips vīriešu dzimtē. Nesarežģī lietas. Cik nu daudz es par viņu varu zināt.
Un viss. Pārējie tādi ‘mimoljotnije vedenjie’. Vismaz manai uztverei. Lai gan, tā kā es esmu samērā konservatīva un pieturos pie zināmām vērtībām, tāpēc pieļauju iespēju, ka kaut ko labu vienkārši palaižu garām.
Ko tik visu nesarakstu, kad strādāt negribās. Kaut darbu... nemaz neiedomāšos, cik.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |