Pacēlusi acis augšup pār ēku virsotnēm noelšos KĀDAM pateicībā par to, kas man šobrīd pieder. Godīgi sakot, es jau sen zināju, ka man pienākas. ;)
Lai nezaudētu modrību, sejas vaibsti neizplūstu saldā pankūkā un balss neskanētu ‘buži buži’, dodos uz bodi pēc kaut kā sīvāka. Vērmeļu rūgtā, piemēram. ;)))
Tāds vispār ir? :)
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |